Divas konkurējoša politiski ekonomiskās sistēmas tika paredzētas būt asimilētām vienai otrā un līdz ar to Austrumi tiktu uzlaboti ar tirgus elementiem, un Rietumu kapitālisma ekonomiskā kārtība pieņemtu valsts iejaukšanās elementus ražošanas un izplatīšanas procesā. Taču problēma bija tāda, ka vienīgi Rietumi bija spējīgi sajaukt elementus kopā, bet sociālistiskās sabiedrības cieta neveiksmi pieļaujot politisko liberalizāciju, nacionālu neatkarību, konkurējošo cenu noteikšanu. Visur sociālistisko sabiedrību pašpārveidošana cieta neveiksmi, jo elites izteica bažas par iespējamo lejupslīdi. Ir jāmin, ka 60jos un 70ajos gados Austrumu bloka režīmi nespēja iesaistīt pretējo režīmu principus pietiekamā un nekaitīgā devā.
Padomju Savienība vadīja „reformas no augšas”, kuras likās novedīs līdz neaprēķināmiem sarežģījumiem un nestabilitātei un līdz pat revolūcijām no apakšas. Padomju revolūcija no augšas izveidoja tādus apstākļus, kuri veicināja reformas un revolūcijas no apakšas.…