Demokrātijas būtība un problēmas

Demokrātija ir kļuvusi par plašāk izplatīto valsts pārvaldīšanas formu mūsdienās. Tā ir veikusi garu attīstības ceļu no Senās Grieķijas, kur tās iezīmes bija saskatāmas atsevišķos periodos, līdz mūsdienām, kur tā tiek plaši izmantota valsts politiskās un sabiedriskās dzīves veidošanā. Taču, lai arī demokrātija savā būtībā ir viena noteikta valsts pārvaldes forma, tās iezīmes un izpausmes var būt ļoti dažādas un katrai sabiedrībai individuāli izprotamas. Iezīmes katrai valstij ir subjektīvas atkarībā no valsts veidošanās vēstures un citiem faktoriem, piemēram, pilsonības jautājums Latvijā. Tomēr, lai valsts iekārta tiktu uzskatīta par demokrātisku, tai ir jāsasniedz vairāki kritēriji un ne tikai jāsasniedz, bet arī jāspēj tie pielietot ikdienā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu valsts pārvaldi un pilnvērtīgu sabiedrības funkcionēšanu. Šīs demokrātijas pazīmes un individuālās iezīmes tiks aplūkotas šī darba pirmajā daļā.
Taču jāapzinās, ka teorija paliek teorija un valsts funkcionēšana ne vienmēr spēj līdzināties burtiskai demokrātijas definīcijai. Reālā dzīvē demokrātijas funkcionēšana ir daudz sarežģītāka. Tai ir jāspēj nodrošināt sabiedrībā stabilu varu balstoties uz sabiedrības vairākuma lēmumiem, taču ņemot vērā arī mazāku sabiedrības grupu intereses. Sabiedrībai ir jābūt gatavai ne tikai veidot demokrātiju, bet arī pakļauties tai. …