Es izvēlējos rakstīt par depresiju, jo mani piesaista ļoti psiholoģija kā tāda. Man likās būs ļoti interesanti izpētīt kādu no psiholoģiskajām slimībām tuvāk. Depresiju es izvēlējos tāpēc, ka mani ģimenes locekļi ir slimojuši ar to.
Depresiju pilnīgi pamatoti uzskata par ceturto lielāko 20. gadsimta slimību, un tā uzcītīgi pavada mūs arī šinī gadu tūkstotī. Depresija ir slimība, ko pazina jau senie romieši, saucot to par tedium vitae.
Depresija ir slimība, kas katru gadu skar miljoniem cilvēku un būtiski izmaina attieksmi pret sevi, apkārtējiem un dzīvi kopumā, tā ietekmē cilvēka domāšanu un izturēšanos. Eksperti uzskata, ka ilgstoša depresija, stress un bezpalīdzība ir apstākļi, kas nereti tik ļoti nomāc dzīvesprieku, ka cilvēks bieži vien atrisinājumu vairs redz tikai pašnāvībā. Neatkarīgi no dzimuma un vecuma depresija var piemeklēt jebkuru. Ja cilvēkam sāp zobs, viņš bez ilgas domāšanas dodas pie ārsta, bet, ja viņam ilgstoši ir nomākts garastāvoklis, ja visu apkārtējo redz tikai pelēcīgas krāsas, zudusi interese par dzīvi, cilvēks parasti doma, ka tas ir rakstura vājums, vitamīnu trūkums organismā, nogurums, bet patiesībā ir sākusies depresija.
Depresija ir slimība, kurai ir noteikts bioķīmisks pamats. Tas rezultātā smadzeņu struktūrās samazinās viela- seratonīns, kas ir atbildīgs par garastāvokli, darba un koncentrēšanās spējām, labu miegu. Tādējādi cilvēks nav spējīgs izpildīt to , ko agrāk varēja paveikt.…
