Desmit pasaulē lielākās upes

Nīla ir pati garākā upe pasaulē. Tās ūdeņi dāvā dzīvību tuksneša valstīm, kurām cauri upe plūst. Lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāji dzīvo Nīlas krastos.
Nīlai ir divi galvenie atzari. Atšķirīgās ūdens krāsas dēļ tos sauc par Balto Nīlu un Zilo Nīlu. Baltā Nīla sākas kā Kageras upe nelielā Āfrikas valstiņā Burundi. Upe arī ietek Āfrikas lielākajā ezerā – Viktorijas ezerā un, tad plūst uz ziemeļiem cauri purvainiem apgabaliem un tuksnešiem. Pie Sudānas galvaspilsētas Hartūnas Baltajai Nīlai pievienojas straujā Zilā Nīla.
Mūsdienās cilvēki gribēja plūdus regulēt, tāpēc uz Nīlas uzbūvēja aizsprostus. Lielākais no tiem augstais Asuānas aizsprosts veido Nāsera ezeru. Ezers ir vairāk nekā 500 kilometru garš, tas ir gandrīz tikpat garš kā Anglija. Diemžēl aizsprosts aiztur zemes mēslošanai tik noderīgo dubļu plūsmu. Tas nozīmē, ka mūsdienās ēģiptiešiem ir jālieto ķīmisks mēslojums.

Fakti par Nīlu
Garums Nīlai ir 6670 km.
Iztek Burundi, Centrālajā Āfrikā.
Ietek Vidusjūrā, Ēģiptē.
Amazone nav tika gara kā Nīla, taču tā ir ūdeņiem bagātāka. Vairāk nekā viena piektā daļa no visas pasaules upju ūdens daudzuma plūst lejup pa Amazoni.
Amazonei ūdeni piegādā vairāki tūkstoši mazāku upju. Vietā, kur upe sasniedz okeānu, tā kļuvusi ļoti plata. Amazones delta ir vairāk nekā 300 kilometru plata. Vienā sekundē no Amazones Atlantijas okeānā ieplūst 200000 kubikmetru ūdens.…