Dezinsekcija viesnīcās un ēdināšanas uzņēmumos

Līdz ar cilvēka izveidošanos tam nepārtraukti sekojuši un līdztekus attīstījušies daudzi kukaiņi. Evolūcijas rezultātā izveidojušās tādas kukaiņu sugas, kuras bez cilvēka klātbūtnes un ārpus viņa mājokļa vispār nevar pastāvēt.
Ar kukaiņiem mēs satiekamies ikdienā. Pateicoties kukaiņu sīkajiem izmēriem, mēs viņus ne vienmēr ievērojam. Piemēram, vienā hektārā pļavas lidojošo kukaiņu pēc skaita ir 8 reizes vairāk kā Rīgā iedzīvotāju. Kukaiņi mums nereti atnes nepatikšanas. Neviens no mums apkārt dzīvojošajiem kukaiņiem mums nav tieši noderīgs, vai nu tie ir kaitīgi un bīstami cilvēka veselībai un iedzīvei, vai arī nekaitīgi.

1.1.Blusas.
Labvēlīgais blusu vairošanās periods Latvijas apstākļos ir no jūlija beigām līdz novembra sākumam. Taču blusu aktivitāti novēro jau sākot ar martu.
Vienas nedēļas laikā pieaugusi blusa spēj izdēt 162 oliņas, no kurām jau pēc trim nedēļām 65 atgriezīsies kā pieaugušas blusas. Blusas dzīves cikls ir no 14 līdz 140 dienām.1
Blusu dēļ rodas problēmas: oliņas, kāpuri un kūniņas nokļūst grīdas spraugās, paklājos un mīkstajās mēbelēs visā dzīvojamajā platībā. Lielāko daļu dzīves blusas nepavada uz dzīvnieka. Tās galvenokārt uzturas apkārtējā vidē. Tikai pirms intensīvas olu dēšanas blusas pārvietojas uz mājdzīvniekiem, lai sūktu asinis. Šajā laikā inficētas blusas ar siekalu palīdzību dzīvnieka ķermenī ievada infekcijas slimību ierosinātājus vai parazītus.
Blusa pēc pārošanās izdēj olas, no kurām 10 dienu laikā izšķiļas kāpuri, kas savukārt 10 dienu laikā iekūņojas un kļūst par kūniņu. Kūniņā attīstās pieaugusi blusa, kura labvēlīgas temperatūras, mitruma, gaisa svārstību ietekmē var izšķilties un tūdaļ nonākt uz dzīvnieka. Kūniņa ir ļoti rezistenta (izturīga) pret apkārtējās vides iedarbību, un šādā veidā blusas pārziemo līdz nākamā gada attīstībai labvēlīgam periodam (kūniņas iztur līdz pat -15°C zemu temperatūru).…