Lietu izzināšana, veco vērtību apzināšana un jaunu zinātņu apgūšana ieņem svarīgu lomu cilvēku dzīvē. Cilvēks ir vienīgā no uz zemes mītošajām būtnēm, kam ir dots saprāts. Cilvēks ir vienīgais, kas prāto, kāpēc debesis ir zilas, kāpēc zāle zaļa, kāpēc spīd saule un dun pērkons, kas liek cilvēkam mīlēt, kas nīst līdz baltkvēlei, kas ir visa esošā patiesā būtība ...... Neviena cita uz zemes sastopamā būtne par šāda veida jautājumiem galvu nelauza. Cilvēks ir vienīgais, kas izjūt vēlmi rast skaidrojumu visam notiekošajam.
Iesākumā neizprotamā lietas viņš skaidroja ar brīnumu pilnu un neticamu nostāstu (mītu, sāgu, teiku ) palīdzību, kas arī vēlāk kļuva par attiecīgās nācijas reliģisko pamatu un sadzīvisko parašu un uzvedības normu noteicējiem. Vēlāk, attīstoties zinātnei, iepriekšējie pieņēmumi tika uzskatīti par māņiem un cilvēcei tika piedāvāts jauns lietu un parādību skaidrojums.
Cilvēku vēlme skaidrot visu, kas norisinās ap viņu, ir pastāvējusi, pastāv un pastāvēs vienmēr, kamēr vien viņam piemitīs spēja domāt, uztvert un izdarīt secinājumus.
Mana bakalaura darba temats ir „Didaktiskie elementi Lukrēcija Kāra poēmā „Par lietu dabu ” ”. Manu interesi saistīja veids kā Lukrēcijam, izklāstot viņa pausto mācību, izdodas piesaistīt sava aizbilstamā Memmija uzmanību, kā arī pamatot savus apgalvojumus, liekot Memmijam izdarīt secinājumus un nonākt pie pareizā risinājuma.…