Caur visu kontinentu gar rietumu piekrasti stiepjas Andu kalni. Uz austrumiem no Andiem plešas milzīgi tropisko mežu masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radīdami draudus visas pasaules ekosistēmai.
Vēsturiski Dienvidameriku apdzīvoja dažādas indiāņu ciltis. Andu reģionā līdz 16.gs tām izdevās radīt augsti attīstītu inku civilizāciju. 16.gs sākās spāņu un portugāļu iekarojumi, un Dienvidamerika kļuva par Spānijas un Portugāles kolonijām. Kontinentā ieviesās spāņu un portugāļu valoda, kristietība, eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19.gs sākumam, Dienvidamerikā bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19.gs pirmā puse pagāja karos par neatkarību, līdz 19.gs vidū Dienvidamerikā nodibinājās neatkarīgas valstis.
Andi (Andes), Andu Kordiljera – Kordiljeru kalnu sistēmas Andu garums 9000 km, platums centrālajā daļā 800 km. Andi ir hinīnkoku, kokaīnkrūmu, kartupeļu u.c. saimnieciski derīgu augu dzimtene. Lielākie nacionālie parki: Navelvapi, Losglasjeresas, Lanina parks. Andu sarežģītā kroku kalnu sistēma izveidojusies alpīnajā krokojumā. Tektoniskie procesi, kas sākušies krīta periodā, turpinās arī kvartārā, galvenokārt rietumu daļā; par to liecina vulkānisms un stiprās zemestrīces. Karību Andos ir vasarzaļie tropiskie meži un krūmāji, Čīles Argentīnas Andos - sausie mūžzaļie meži un krūmāji, bet uz dienvidiem no 38. dienvidu paralēles - mitrie mūžzaļie un jauktie meži.
Grauzēji.
Šinšillas
Šinšillas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā Andu kalnos. Savā dzimtenē šinšillas ir praktiski iznīcinātas to skaisto kažociņu dēļ. Spāņu iekarotāju laikā uzticīgie dzīvnieciņi lielā skaitā apdzīvoja kalnu klinšainās nogāzes
. Vārds «šinšilla» radies no nu jau sen vairs neeksistējošas Dienvidamerikas indiāņu cilts činčillu nosaukuma (bet var būt, ka šie ļau Svars: 400–700 g
- Auguma garums: 19–37 cm; astes garums 9–17 cm
- Ūsas izaug 8–10 cm garas
- Apmatojums: 2,5–3 cm garš, zīdains, biezs; katrs matiņš trijos toņos
- Krāsa: no gaišpelēkas līdz tumši pelēkai ar zilganu mirdzumu uz muguras un sāniem; vēdera daļa koši vai zili balta; sastopamas arī baltas, zeltainas u. c. krāsu šinšillas
Peles.
No tā brīža, kad cilvēks sāka iegūt pārtiku, apstrādājot zemi, peles (Mus musculus) kļuva par pastāvīgiem viesiem to mājokļos. Mājas peles ir sekojušas cilvēku gaitām, līdz ar tiem apdzīvojot pat visattālākos Zemes nostūrus. Daudzās zemēs peles tika uzskatītas par svētiem dzīvniekiem un izmantotas reliģiskos rituālos.
Žurkas.
Žurka tikai pēdējos gados gūst popularitāti kā mājas dzīvnieks. Parasti šie dzīvnieki, kas, domājams, cēlušies no pelēkās žurkas (Rattus norwegicus), sastopami laboratorijās. Žurkas ir vieni no nedaudzajiem dzīvniekiem, kas lielā mērā ietekmējuši cilvēces vēstures gaitu. Būdami daudzu bīstamu infekcijas slimību pārnēsātāji, šie dzīvnieki ir bijuši nāvējošu epidēmiju izplatītāji.
…