Mūzikas pirmsākumi Amerikā radušies ļoti sen – tā ir daudzo un dažādo indiāņu cilšu dziesmas un melodijas.
Pirmie iedzīvotāji Ziemeļamerikā ieradās jau pirms apmēram 20 000 gadiem no Sibīrijas pa zemes šaurumu, kas toreiz savienoja šīs divas mūsdienās atdalītās zemes. Šī iedzīvotāju migrācija turpinājās ilgi, un tā rezultātā radušies dažādi antropoloģiskie tipi un dažādas atšķirīgas valodu grupas. Daudzas kultūras ir veidojušās un zudušas, dažos gadījumos, kā, piemēram, tolteku, maiju un acteku kultūru gadījumos, sasniedzot augstu attīstības līmeni. To ietekmē vēlāk veidojās jauni civilizācijas centri Dienvidrietumos un Dienvidaustrumos. Diemžēl šos procesus pārtrauca eiropiešu sāktā kolonizācija. 17. gadsimta beigās uzsāktās Amerikas kolonizācijas ( Amerigo Vespuči pirmais izteica domu, ka atklāts jauns kontinents. 1507. gadā jaunatklāto kontinentu nosauca Vespuči vārdā – par Ameriku) rezultātā arī kultūrā, tai skaitā, mūzikas kultūrā, tika iepludinātas gan Eiropas, gan Āfrikas, vēlāk arī Āzijas mūzikas tradīcijas un tās transformējās, saplūda ar vietējām dažādo indiāņu cilšu mūzikas tradīcijām, radot jaunas mūzikas tradīcijas, kas raksturoja „jaunās nācijas” dzīvesveidu un garīgās vērtības. Tā, piemēŗam, 19. gadsimta vidū ASV radās virkne raksturīgu tradīciju: koris, dziedāšana, spēlēšana bendos (grupās), tā saukto minstrel – šovu uzvedumi, spiričueli u.t.t.
Amerikas pamatiedzīvotājiem indiāņiem kopš senseniem laikiem ir bijuši svarīgi redzējumi. Piedalīšanās lielos rituālos, dziļa pašiedvesma, koncentrēšanās varēja veicināt redzējuma piedzīvojumu Redzējuma brīdī cilvēks piepildījās ar īpašu, pārdabisku spēku; viņš varēja apjaust tagadni un ielūkoties nākotnē, guva spēju ārstēt sevi un citus. …
