Pirmais Bauslis:
Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu
Pirmais bauslis nosoda daudzdievību (politeismu). Šis bauslis prasa, lai cilvēks neticētu citiem dieviem, kā tikai Dievam, negodinātu citas dievības, kā tikai vienīgo Dievu. Svētie Raksti pastāvīgi atgādina to, ka jāatmet elki - "zelts un sudrabs, cilvēku roku darbi", "tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz..."; šie tukšie elki arī cilvēku dara tukšu: "Tiem līdzīgi kļūst tie, kas tos taisa, un visi, kas uz tiem paļaujas." ( Ps 115, 4-5. 8) Dievs, pretstatā tiem, ir "dzīvais Dievs" ( Joz 3, 10), kas dod dzīvību un darbojas vēsturē.
Pirmais Dieva bauslis aicina, lai cilvēks pieņemtu un pielūgtu tikai Viņu, Dievs ar šo bausli mums aizliedz pielūgt citus dievus, elkus- kad cilvēks paļaujas uz kaut ko radītu patiesa Dieva vietā, viņa paļaušanās ir elku kalpība.
Pirmais bauslis no mums prasa, lai mūsu ticība tiktu uzturēta un sargāta ar piesardzību un modrību, atmetot visu, kas tai pretojas. Mūsdienās šis bauslis prasa no mums ļoti daudz, jo ir tik neskaitāmi daudz dažādas reliģiskā organizācijas, ka ir grūti izvēlēties kam ticēt. Arī milestība uz Dievu, man liekās, ka nav tik spēcīga kā tā ir mūsu vecmāmiņām un vecvecmāmiņām. Viņas ievēro visas Dieva pielūgšanas stundas, ievēro visus noteikumus, lai pildītu Dieva gribu. Mūsdienās vairs nav tik liela šo likumu ievērošana. Ja agrāk bija grēks pielūgt kādu citu dievu, tad tagad cilvēki var izvēlēties jebkuru ticību un pielūgt jebkuru dievu. Tagad cilvēki nav vairs nebaidās no tā, ka, ja mēs pāriesim citā ticībā, mēs nokļūsim ellē. Man liekās, ka bailes no tā, ka mainot citu elku vai dievu, cilvēkiem bija iedvesuši tieši šie pavēles formā dotie baušļi un grēkā krišanas gadījumā, apsolot cilvēkam mocības ellē. Es domāju, ka mūsdienās ticīgie vairs nav tik naivi, pakļāvīgi, ir vairāk informētāki un netic vairs tam, ka dievs, ko viņi pielūdz ir vienīgais.
Mūsdienās ir īpaši nozīmīgs tas, ka mēs paši varam izvēlēties dievu, kuram ticēt. Katram cilvēkam ir pašam jāizvēlās savs Dievs. Kāds izvēlās naudu vai varu par savām galvenajām dzīves vērtībām, protams, šīm lietām ir vieta cilvēka dzīvē, bet šīs lietas vajadzības kļūst par nežēlīgiem, cilvēku dzīves iznīcinošiem elementiem, ja tās pieņem par saviem dieviem, ja būtiska sabiedrības daļa gatava šo elku priekšā rāpot.…
