DINP izmantošanas plusi un mīnusi (rotaļlietu ražošana)
Rotaļlietu ražošanā DINP izmanto, lai rotaļlietas padarītu mīkstākas un elastīgākas. Bieži tas ir lielās koncentrācijās – 20-40% no masas un pat vairāk.
Attiecībā pret bērniem, kas spēlē ar DINP saturošām rotaļlietām pastāv daudz domstarpību. Biomonitorie pētījumi rada, ka 6-19 gadu veciem bērniem urīnā ir DINP metabolīti, kaut arī pētījumi, kas attiecās uz jaunākiem bērniem – nepastāv. Rotaļlietu satura izpētīšana rada, ka pēdējos gados DINP ir vispopulārākais no ftalātiem, kurus izmanto rotaļlietās no polivinilhlorīda.
DINP izmantošanas atbalstītāji apgalvo:
- ka tas uzlabo rotaļlietu drošību, pazeminot bojāšanas un traumu varbūtību, ko bērns saņemt ar asām malām
- ka DINP nav akūti toksisks cilvēka organismam (tas rada toksicitāti eksperimentos ar dzīvniekiem, tāpēc, ka tās devas ir daudz lielākas, nekā bērniem domātas aprēķinātas un dokumentētas devas)
- DINP ir mazāk toksisks nekā pārējie zināmie ftalāti, tādi ka DEGP (plastifikators, izmantojams medeicīniskos priekšmetos)
- Kanceroģenēzes mehānisms grauzējiem atšķirās no cilvēku kanceroģenēzes mehānisma
- DINP tika izmantots jau desmitgadu ilgā laikā un nekādu pierādījumu tam, ka tas nodara ļaunumu bērnu veselībai – nav.
DINP izmantošanas pretinieki apgalvo:
- DINP līmenis, kas nonāk bērnu organismā perorālā ceļā, pārsniedz dažādu valsts akceptēto „drošo” līmeni
- trūkst jaunāko bērnu biomonitoringa datu (jaunāko par 6 gadiem)
- DINP toksikokinētika bērniem nav zināma
- nav skaidri zināma DINP iedarbība uz bērna organismu (atšķirībā no grauzējiem)
- polivinilhlorīdiem pastāv drošākas un pārbaudītas alternatīvas, kurās nebūs vajadzības ftalātu izmantošanā
…
