Disidentu kustība Latvijā padomju varas gados

Latvijas politisko likteni izšķīra Vācija un Padomju Savienība. Abas šīs agresīvās lielvalstis 1939.g. 23.augustā noslēdza tā saucamo Molotova – Ribentropa paktu, kas paredzēja Austrumeiropu sadalīt ietekmes sfērās. Tā rezultātā 1940. gada 17.jūnijā PSRS karaspēks okupēja Latviju. Izpildot PSRS prasību, atkāpās K.Ulmaņa Ministru kabinets, un tā vietā stājās marionešu valdība A. Kirhenšteina vadībā. Pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi un citus likumus, 1940.gada 14. un 15.jūlijā tika organizētas Saeimas vēlēšanas, kurās varēja piedalīties tikai viens kandidātu saraksts – “Darba tautas bloks” izvirzītais deputātu kandidātu saraksts. Tika paziņots, ka par šo sarakstu nobalsojuši 97,5% vēlētāju. Vēlēšanu rezultāti bija viltoti. Nelikumīgi ievēlētā Saeima 21.jūlijā pasludināja Latviju par sociālistisku republiku un lūdza to uzņemt Padomju savienībā. 1940.gada 5.augustā Latvija oficiāli tika iekļauta PSRS (10,379).
No tā brīža īstā noteicēja Latvijā bija Latvijas komunistu partija, kas klausīja Maskavas pavēlēm. Tā bija vienīgā politiskā partija Latvijā. LKP(Latvijas kompartija) darbojās pārliecināti latviešu tautības komunisti, un vienkārši latvieši, jo bez partijas biedru kartes bija grūti dabūt labu darbu un pastāvēja dažādas priekšrocības. Kā arī labāk bija, ja Latvijas kompartijā iestājās vairāk latviešu, bet mazāk krievu.…