Teorijā par darba tirgu tiek uzskatīts, ka darbaspēka pieprasījumam būtu jābūt vienādam ar darbaspēka piedāvājumu. Reālā situācija darba tirgū ir tāda, ka darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Darba spēka piedāvājumu sastāda esošie un potenciālie darbinieki, bet daļa no Latvijas un tās reģionu darba tirgus problēmām saistīta ar diskrimināciju, kura var izpausties tiešā vai netiešā veidā pret atsevišķām iedzīvotāju un īpaši bezdarba riska grupām.
Diskriminācija darbā nozīmē jebkādu atšķirību vai priekšrocību radīšanu rases, ādas krāsas, dzimuma, politiskās pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes dēļ, ja tiek izslēgta vai samazināta vienlīdzība darba iespējās un attieksmē.
Diskriminācija var atšķirīgi izpausties dažādās nozarēs, darba tirgus segmentos un Latvijas teritoriālajās vienībās. Diskriminācijas veidi ir dažādi, izplatītākie — nevēlēšanās pieņemt darbā grūtnieces, pirmspensijas vecuma cilvēkus, čigānus, invalīdus. Latvijā vispārējs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Latvijas Republikas Satversmē. Papildu noteikumi par vienlīdzību darbā ir noteikti Darba likumā.
Iepriekš diskriminācijas darba tirgū jautājumus ir pētījuši: ES Eiropas Kopienas projektos, dažādos ES struktūrfondu pētījumos, Labklājības ministrijas pētījumos u.c.
Autors diskrimināciju pētīs vispārīgi no darba ņēmēju viedokļu puses. Informācijas vākšanai tiks izmantoti statistikas dati, kā arī tiks veikta kvantitatīvā anketēšana starp dažādām darba ņēmēju vecuma grupām(tiks aptaujāti 100 respondenti, dažādās vecuma grupās).
Pētījuma mērķis
Izpētīt vienu no Latvijas darba tirgus problēmām – diskrimināciju.
Pētījuma uzdevumi
1) Definēt darba tirgus un diskriminācijas jēdzienu;
2) Raksturot diskrimināciju darbā, tās veidus;
3) Savākt informāciju par diskrimināciju Latvijas darba tirgū, izanalizēt to;
4) Izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus diskriminācijas darba tirgū novēršanai.
Pielietojamās pētīšanas metodes
1) Monogrāfiskā metode;
2) Socioloģisko pētījumu metode: aptaujas metode – empīriskās pirminformācijas ieguvei (anketēšana pa e-pastu un tiešā anketēšana);
3) Statistiskās pētījumu metode.…
