Pēdējā laikā mēs bieži lietojam vārdu diskriminācija. Mūs diskriminē politiķi, diskriminē valsts un pašvaldību ierēdņi. Reizēm liekas, ka visi diskriminē visus. Tomēr diskrimināciju var saprast arī daudz citādāk - nopietnāk.
Diskriminēti jūtas tie cilvēki, kurus kādas vainas dēļ nepieņem skolā vai darbā. Diskriminēti jūtas tie, kuri nevar apmeklēt kādu iestādi tikai tāpēc, ka pārvietojas ar ratiņu palīdzību. Tad diskriminācija izpaužas visā "krāšņumā" – tikai savas invaliditātes dēļ cilvēki nevar apmeklēt sociālos dienestus, policiju, teātrus, kino, veikalus, kafejnīcas, klubus. Ir vesela cilvēku grupa, kurai sabiedriskajā dzīvē ir liegts piedalīties. Tikai tāpēc, ka Tev ir invaliditāte, tu esi izstumtais. Veidojas apburtais loks - tu nevari iegūt izglītību, līdz ar to arī normālu profesiju, tādēļ ir arī ļoti mazas iesējas atrast labi apmaksātu darbu. Nav nozīmes censties integrēt cilvēku ar invaliditāti vidē, kas viņam nemaz nav pieejama. Vispirms ir jādomā par vides pieejamību, lai cilvēkam ar invaliditāti būtu dota iespēja iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Tā kā viena no Eiropas Savienības institūciju prioritātēm ir diskriminācijas, nevienlīdzības un neiecietības novēršana gan publiskajā, gan privātajā jomā, jau 2000.gadā ir izstrādātas divas būtiskas direktīvas:
> direktīva 2000/43/EK jeb Rasu direktīva ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no to rases vai etniskās piederības;
> direktīva 2000/78/EK jeb Nodarbinātības direktīva aizliedz nodarbinātības jomā jebkādu diskrimināciju, kuras pamatā būtu personas reliģiskā pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.
Šīs direktīvas kopš 2004.gada 1.maija ir saistošas arī Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm, kurām direktīvās minētie principi jau līdz minētajam datumam bija jāiestrādā nacionālajā likumdošanā, nodrošinot tās atbilstību ES politikai diskriminācijas apkarošanas jomā.
Jautājumu atbilžu veidā mēģināsim noskaidrot kaut ko vairāk par diskrimināciju un ar to saistītās lietas īsumā, jo tā tēma ir ļoti plaša un par to daudz var runāt un rakstīt.…
