Ievads.
Darba tēma: „Disleksija kā viens no mācīšanās traucējumiem”
Bieži vien rodas jautājums, kādēļ ir jauniešu grupas, kas nespēj lasīt, rakstīt tik ātri un precīzi kā citi viņu vienaudži. Skolotāji, vecāki, kuri nav neko dzirdējuši par disleksiju un disgrāfiju apgalvos, ka tā ir neuzmanība, slinkums vai garīgā atpalicība. Lielākajā vairumā gadījumu tieši šie mācīšanās traucējumi ir pamats neprecīzai rakstīšanai un apgrūtinātai lasīšanai. Tie var iedragāt jaunieša pašapziņu un, iespējams, sagraut izvirzītos nākotnes mērķus.
Ārzemēs disleksijas izpētei ir veltīts nopietns pētnieciskais darbs. Pasaulē par šo problēmu sāka runāt 1890.gados, bet pēc gadsimta ,1980. un 1990. gados ASV un Eiropas attīstītākajās valstīs, šim mācīšanās traucējumam tika izstrādātas un piemērotas ārstēšanas metodes.
Disleksija Latvijā ir vēl joprojām maz pazīstams jēdziens. Mani šī tēma: „Disleksija kā viens no mācīšanās traucējumiem” ieinteresēja, jo vēlējos izprast kādēļ un kā rodas šāda veida problēmas.
Tēma ir aktuāla vecāku, skolotāju un jauniešu vidū, kuri vēlas izprast kā un kādēļ rodas disleksija. Sniedzot pietiekoši daudz informācijas, tie kļūtu saprotošāki un mēģinās izprast un palīdzēt cilvēkiem , kam ir šī problēma
Darba mērķis: Apkopot informāciju un pētījumus par disleksiju, sniegt informāciju E. Glika Alūksnes Valsts Ģimnāzijas skolotājiem, jauniešu vecākiem un pašiem jauniešiem par disleksiju kā vienu no mācīšanās traucējumiem.
Darba uzdevumi:
• Analizēt literatūru par mācīšanās traucējumu vispārīgu raksturojumu, cilvēka CNS valodas centra darbību, disleksijas iedalījumu un tās cēloņiem.
• Salīdzināt cilvēka CNS valodas centra normālu darbību un tā disfunkcionālu darbību.
• Apkopot ieteikumus kā palīdzēt cilvēkiem, kas cieš no disleksijas un informēt interesentus par lasīšanas traucējumiem, to novēršanas iespējām.
Hipotēze: Izprotot kā rodas un izpaužas disleksija, iespējams sniegt informāciju, lai palīdzētu kontrolēt to.
Darbā izmantotās pētīšanas metodes:
• Literatūras analīze un salīdzināšana;
• Anketēšana
…
