Videodisplejs ir ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju vizuālā formā ievadīt datorā un izvadīt no tā tekstu un dažāda veida grafisku informāciju. No sakuma mes apskatīsim nelielo monitoru vēsturi un uzzināsim ar kādiem monitoriem cilvēki strādāja agrāk kādas tehnoloģijas bija vispar.Bet lielako daļu skatisimies uz jaunajam tehnoloģijam CRT(Catod Ray Tube) un LCD monitoriem, ka ari redzesim ar ko viņi viens no otra stšķiras. Pec vestures runa ies par parparastiem CRT(Catod Ray Tube) monitoriemkas tas vispar ir par tehnoloģiju? Kadi viņiem ir parametri,kads ekrana segums. Un kadas ir priekšrocibas ciņa ar LCD monitoriem. Talak runa ies par šķidrkristala monitoriem tas ir LCD, ka ari kadas tehnoloģijas viņos pielieto un vis beidzot bus salīdzinājums, kas ir labāks. Darba ir iekļauta ari neliela produktu tabula. Šodien, par spīti jaunu tehnoloģiju pārpilnībai, CRT(ESC) -monitori arvien paliek paši izplatītākie un nesteidzas atstāt tirgu, turpretī - tie kā agrāk ir īpaši pieejami par cenu, to ekrānu izmērs pastāvīgi aug, negrozāmi pilnveidojas attēlošanas kvalitāte - samazinot gabarītus un svaru. Tādēļ monitoru apskatu vajag sākt tieši ar CRT-displejiem. Reālu konkurenci monitoriem uz elektron-staru caurulīšu bāzes var sastādīt tikai LCD-displeji. Plazmu displeju izstrādāšana, kas ir iesākta vēl 1968 g., tā bāzējas uz plazmas efekta pielietojuma, kas ir atvērts Ilinojses universitātē 1966 g. Monitora darbības princips ir izveidots uz plazmas tehnoloģijas: tiek izmantots inertas gāzes spīdēšanas efekts zem elektrības iedarbības (apmēram tāpat, kā strādā neona lampas). Plazmu displejus izlaiž vairākums uzņēmumu, un tie tiek izmantoti mums informācijas attēlojumam pultu zālēs, lidostās un stacijās, sporta būvēs, bet pēdējā laikā arī lai demonstrētu reklāmu. (ir vērts pamanīt, ka plazmu displeju pielietojums, ka monitors datoram musu valstī vēl neizplatīts un ir atsevišķs gadījums).
Līdz piecdesmitajiem gadiem datori izveda informāciju tikai uz rakstam ierīcēm. Ir interesanti atzīmēt, ka pietiekami bieži to gadu datori bija aprīkoti ar oscilogrāfiem, kuri, tomēr, tika izmantoti nevis informācijas secinājumiem, bet gan tikai aprēķināšanas mašīnas elektronisku ķēžu pārbaudei. Pirmoreiz 1950.gadā Kembridžas universitātē (Anglija) elektronā staru oscilogrāfa caurulīte tika izmantota grafiskas informācijas izvadej uz EDSAC datora (Electronic Delay Storage Automatic Computer). Apmēram pēc pusotrus gadus angļu zinātnieks Kristofer Stretči uzrakstīja datoram "Mark 1" programmu, kas spēlēja dambreti un izveda informāciju uz ekrānu. Tomēr tas bija tikai atsevišķs piemērs, kas nesaturēja nopietnu sistēmisku raksturu. Reāls pārrāvums grafiskas informācijas priekšstatā uz displeja ekrāna notika Amerikā kara projekta ietvaros uz datora „Virpulis” bāzes . Dotais dators tika izmantots informācijas fiksācijai par lidmašīnu iebrukumu ASV gaisa izplatījumā. Pirmā "Virpuļa demonstrācija" notika 1951.gada 20.aprīlī - radiolokators nosūtīja informāciju par lidmašīnas stāvokli datoram, un tas nodeva uz ekrānu lidmašīnas-mērķa stāvokli, kura bija attēlojama krusta punkta un T burta veidā (Target). Tas bija pirmais lielais projekts, kurā elektron-staru caurulīte tika izmantota grafiskas informācijas attēlojumam. Pirmie monitori bija vektoriāli (zīm.2) - monitoros tā tipa elektroniskais kušķītis rada līnijas uz ekrāna, pārvietojoties tieši no viena koordinātu salikuma pie cita. Attiecīgi nav nepieciešamības sadalīt tamlīdzīgos monitoros ekrānu uz pikseļiem. Vēlāk parādījās monitori ar rastru skenēšanu. Monitoros tamlīdzīga tipa elektronisks kušķītis skenē ekrānu pa kreisi un pa labi, un no augšas uz leju, noskrienot ikreiz visu ekrāna virsmu.…
