1. Distanču slēpju vēsture
Pastāv uzskats, ka slēpes pirmie lietojuši somugru tautas, kas sākumā apdzīvoja Centrālo Āziju. Šīm tautām pārceļoties tālāk uz Rietumiem, slēpes parādījās arī Ziemeļeiropā. Nedaudz vēlāk slēpes ieveda Ziemeļamerikā. Tālākā slēpju attīstības un lietošanas vēsture visciešāk saistīta ar Somiju, kur slēpes plaši izmantoja sadzīvē. No Somijas ievestas, slēpes kļūst pazīstamas Zviedrijā un Norvēģijā. Šeit slēpes atrada tik plašu pielietošanas veidu, ka kļuva par Skandināvijas valstu neatņemamu kultūras sastāvdaļu. Skandināvu poēmās un teikās ir daudz aprakstu par slēpām, leģendāriem slēpotājiem, kara vēsturē daudz piemēru par slēpju lietošanu kara apstākļos. Daudz vēlāk, ap XIX gs. vidu, slēpes kļuva pazīstamas Eiropas vidienē.
Pirmatnējo slēpju forma un izskats maz līdzinās šodienas slēpēm. Sākumā slēpes ir “kāpjošās”. To forma ir apaļa, vēlāk attīstības gaitā, tās jau ir ovālas, līdz pēc izskata kļūst līdzīgas mūsdienu slēpēm. Pirmatnējo slēpju izgatavošanai izmantoja sīksta koka tievus zarus, atvases, koka mizas, šauras zvērādas sloksnes vai dzīvnieku dzīslas. Šādas pirmatnējās slēpes piestiprināja pie kājām ar saitēm, kājas novietojot sita vidū.
Minētās slēpes bija platas, pārvietojoties traucēja kāju kustību. Un vēl – cauri pinumam izspiedās sniegs, kas uzkrājās slēpju virspusē. Pinums bija kustīgs un nedeva drošu atbalsta sajūtu. Šo iemeslu dēļ iešana ar tām bija apgrūtināta un prasīja lielu fizisku spēku un izturību.
Pamazām slēpes uzlaboja un pinumu aizvietoja ar adu. Slēpes mazāk grima sniegā, to virspusē neuzkrājās sniegs un daudz stabilāks bija kājas atbalsts.
Vēlāk lielāks ieguvums bija, kad ādu nomainīja ar koka dēlīti. Ar koka slēpēm varēja arī slidināties, kas pārvietošanos padarīja daudz vieglāku. Šādu slēpju pielietošanas iespējas un pārvietošanās daudz neatšķīrās no parastās iešanas vai skriešanas.
Līdz ar pārmaiņām slēpju izgatavošanas materiālā, to tālākais izskats līdzinās mūsdienu slēpēm. No ovālas formas slēpēs sāka izgatavot arvien šaurākas un garākas, un no “kāpjošām” tās sāka izgatavot kā “ slīdošās”.
Pirmo slīdošo slēpju garums bija dažāds. To noteica konkrētie vietas apstākļi. Mežu apvidū un šķēršļotā reljefā izmantoja īsākas un platākas slēpes, bet klajā un līdzenā vietā – garākas un šaurākas.
…
