Šis priekšmats mums ir nepieciešams, lai mūsdienu mākslinieks varētu izmantot visus nepieciešamos instrumentus, materiālu un tehniku.
Jo vēsture ir sakrājusi lielu mantojumu.
Sevišķi tas ir vajadzīgs eksterjera apstākļos, gadu simtiem šie materiāli mainījās (piem. Eļļas krāsas).
Visi mūsdienu sasniegumi ir nākuši no senatnes.
Šīs zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu racionāli pielietot arī mūsdienās..
,,Nevar būt augsta meistarība, ārpus augstām amata zināšanām.”
Tad radošās ieceres nevar īstenot, ja cilvēks nezin tehnoloģiju. Visu pagājušo gadsimtu uzkrāto pieredzi mākslas darbos un tehnikās, apkopojuši antīko mākslas aprakstītāji. (piem. G. S. Plīnijs, Vitrīvijs). Mākslinieki (Dž. Varai, Černini).
Sastāvu pastas, lakas, līmes, tas viss izraisīja tehnoloģiskos procesus.
Bet nevajag izmantot vecās tradīcijas, bet tās papildināt ar jaunumiem.
Katra jaunā paaudze pielāgo senos materiālus sava uzdevuma risināšanai.
Pirmā tehnika
Tehnikas.
Tempera. (emulsijas krāsas, gatavots kaut kas no emulsijas).
TEMPERA (no ītāļu valodas TEMPERĀRE).
TIRE – Sajaukt. Dotajā gadījumā sajaukt jebkādu līmējošu materiālu ar jebkādu eļļu.
Mūsdienās par temperu sauc krāsas (eļļas saistviela sajaukta ar līmi).
Sajaucot eļļas saistvielu ar sajauktu līmi, + jebkura emulsija.
Emulsijas dalās divās lielās daļās:
Naturālās (dabīgās emulsijas)
Mākslīgās emulsijas
Uz pirmo grupu var attiecināt (piem. Piens, olas)galvenokārt dzeltenums, kas ir ideāla dabīgā emulsija.
Uz otro grupu var attiecināt mākslīgās olu dzeltenuma lakas un krāsainās eļļas.
Krāsas emulsijas sastāvvielas ir vienas no senākajām.
Pirmie, kas izmantoja šīs krāsas bija Senie Ēģiptieši p.m.ē. Diezgan populāras bija to antīkajā pasaulē – Bizantijā.
Viduslaikos, Renesancē:
Izmantoja šīs krāsas uz gleznošanas dēļa.
Izmantoja papildinot freskas tehniku.…
