Es izvēlējos rakstīt par man un daudziem citiem aktuālu tēmu – ko skolā es gūstu kā personība, kādas ir domāšanas attīstības iespējas skolā. Pārāk bieži pieķeru sevi rīkojamies nevis pēc savām vēlmēm un uzskatiem, bet, vadoties pēc tā, ko no manis prasa. Vairākums skolotāju mūs nevērtē kā personības ar savu viedokli, bet gan kā vietas, kurās „noguldīt” savas zināšanas un visas izglītības standarta prasības. No mums viņi gaida tikai veiksmīgu šo viedokļu „atspoguļošanu”. Bet mēs neesam spoguļi. Mēs paši gribam dzīvot. Un, manuprāt, pats galvenais skolas uzdevums ir sagatavot mūs dzīvei. Tas nozīmē, iemācīt mums risināt problēmas, pieņemt lēmumus, sadarboties ar citiem, veidot veiksmīgas attiecības un karjeru, atrast vispiemērotāko jomu, kurā izpaust sevi.
Darba tēma: Domāšanas attīstības iespējas skolā.
Darba mērķis: Noskaidrot, vai skolā tiek veicināta mūsdienīgas domāšanas attīstība.
Darba uzdevumi:
1.Noskaidrot, kas ir domāšana, kādas prasmes sevī ietver kritiskā un radošā domāšana.
2.Izpētīt, kāda veida domāšana nepieciešama mūsdienu cilvēkam mērķu sasniegšanai dzīvē.
3.Salīdzināt, kas raksturīgs kritiski domājošam skolēnam un kritiski domājoša skolotāja darbam.
4.Uzzināt, kādi domāšanas attīstības mērķi tiek izvirzīti izglītības normatīvajos dokumentos.
1. Kompleksā domāšana
Domāšana ir prāta process, ar kura palīdzību tiek modelēta pasaule. Domāšana ir manipulācija ar informāciju, piemēram, veidojot uztveri, nodarbojoties ar problēmu risināšanu un iemesliem un pieņemot lēmumus. Domāšana ir augstākā izziņas funkcija, un domāšanas procesa analīze ir izziņas psiholoģijas sastāvdaļa (2). Dažviet domāšana tiek definēta arī kā īstenības vispārināts atveidojums valodu formās (12, 10). Bieži uzsver, ka domāt nevar iemācīties pats no sevis, dabiskā ceļā un bez piepūles, ka, lai domātu nepieciešams sasprindzinājums. Māka iegūt šo sasprindzinājumu ir tas pats, kas māka nonākt domas stāvoklī (10, 22). Ēvalds Iljenkovs savā grāmatā raksta, ka spēja prasmīgi domāt nav iedzimta īpašība, nav dabas dāvana, bet tieši prasme, kuru katrs cilvēks var iemantot un kuru viņam vajag ieaudzināt sevī (5, 8).…
