Domāšanas procesa labilitātes un rigiditātes noteikšana

Domāšana ir svarīgs psihisks process, kas nodrošina informācijas apstrādi, izpratni un apmaiņu (Myers, 1996).
Mūsdienu psiholoģijas pasaulē pateicoties psiholoģiskiem pētījumiem, ir iespējams noteikt spēju ātri atrisināt jaunas problēmas jau bērnībā, kad bērns mācās skolā. Pamatojoties uz to, ir iespējams noteikt, cik indivīds ir psiholoģiski elastīgs un nākotnē izstrādāt programmu apmācībai un domāšanas uzlabošanai (Svence, 1999).
Domāšana ir viens no svarīgākajiem izziņas procesiem cilvēka dzīvē. Tā ir spēja aktualizēt, novērtēt, risināt dzīves problēmas, ģenerēt jaunas idejas, kas mūs atšķir no dzīvnieka. Elastīgā domāšana ir spēja, ko var iemācīties pilnveidot, lai gūtu panākumus darbā un savā ikdienas dzīvē (Mlodinow, 2019).
Jēdziens „labils” nozīmē spēju ātri adaptēties, ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem, kas palīdz gūt panākumus mācībās un darba vidē (APA, 2020).
Rigiditāte tiek raksturota, kā personības iezīme, ko raksturo spēcīga pretestība savas uzvedības, uzskatu vai attieksmes maiņai vai nespēja to izdarīt (APA, 2020).
Rigiditāte ir attieksmes, uzvedības, kustību un pielāgošanās spēju neelastība. Viena rigiditātes izpausme ir saglabāt uzvedību vai ideju, kas bija piemērota kādos apstākļos vai laika posmā, pat ja citos gadījumos tā ir nepiemērota (Baker, 2003).…