Mana darba temats ir draudzība. Es šo tematu izvelējos tāpēc, ka, manuprāt, tas ir arī aktuāls mūsdienās. Cilvēce ir palikusi diezgan agresīva. Īstas draudzības piemēru var sastapt ļoti reti.
Draudzība ir ļoti plašs jēdziens. To var apskatīt no vairakiem aspektiem. Gan no morālā, gan no fiziskā, gan zinātniskā skatpunkta. Draudzību var apskatīt kā attiecības starp pieaugušajiem, starp dzīvniekiem, starp vīrieti un sievieti, un, protams, draudzību starp bērniem. Tieši šo draudzību es apskatīju tuvāk. Manuprāt, draudzība starp bērniem ir pati patiesākā un pati dziļākā. Bērni ir tīri un nesamaitāti, tāpēc viņu jūtas ir patiesas. Žēl, ka tikai mūsdienās situācija ir nedaudz pamainījusies un bērni vairs nav tik atklāti. Pie tā vainīga ir sabiedrība, bet pirmajām kārtām vecāki.
Tā nu es izvēlējos Valda V. Darbu „Staburaga bērni”, kurā tiek apskatīta draudzība starp diviem zēniem. Vizmas Belševicas autobiogrāfisku darbu „Bille dzīvo tālāk”, kurā parādīts ar kādām grūtībām var sastapties draudzībā. Un Antuānu de Sent-Ekziperī darbu „Mazais princis”, kurā draudzībai pievēršas no filosofiskā aspekta.
Staburaga bērni
Šo darbu esmu lasījusi pirmo reizi, bet dzirdējusi jau biju iepriekš. Tāpēc pie lasīšanas ķēros ar prieku un nenožēloju, jo arī vairāki cilvēki man to bija iteikuši izlasīt. Darbam ir rinķveidīga struktūra, jo tas sākas ar pavasari un arī beidzas ar pavasari. Līdz ar to, lasot šo darbu, tu vari izsekot varoņu noteiktam dzīves posmam. Varu droši apgalvot, ka šis posms abu zēnu dzīvēs ieņēma svarīgu lomu. Manuprāt, kaut kādā ziņā pat izmainīja abu zēnu skatījumu uz dzīvi. Darbs tiek pasniegts no 3. personas skatpunkta, bet is sastopami arī daudz dialogi: gan starp abiem galvenajiem varoņiem, gan arī citu personāžu starpā. Tas darba lasīšanu padara interesantāku. Ir jāatzīmē, ka šis darbs lasītāju piesaista arī ar krāšņajiem dabu aprakstiem. Autors tik spilgti ir aprakstījis katru dabas ainavu, neaizmirstot pieminēt nevienu niansīti. …
