Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:837323
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.01.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Zemes rente    4
2.  Rentes būtība    4
3.  Rentes nozīme    6
4.  Faktori, kas ietekmē rentes apjomu    7
5.  Raktuvju rente    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

IEVADS
Deivids Rikardo (David Ricardo) ir dzimis Londonā, 1772. gada 19. aprīlī, viņš bija angļu ekonomists, ievērojamais klasikas virziena pārstāvis politiskajā ekonomikā.
Rikardo neatsveramu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un radījis vairākas teorijas, to skaitā arī teoriju par renti. Ir pierādījis, ka par renti var runāt divās nozīmēs, pirmkārt kā par parastām ikgadējām fermera maksām zemes īpašniekam, otrkārt kā maksu par materiāliem, kas atrodas uz konkrētās zemes, jeb kapitālu. Atspoguļo, ka produkta vērtība, arī cena veidojas no darba daudzuma, kas tiek patērēts pie vissliktākajiem apstākļiem, kā arī pierādījis to, ka rentes avots nav zeme, bet gan darbs. Rikardo ir pierādījis, ka renti ietekmē apdzīvotības blīvums un no tā izrietošais pieprasījums, jo lielāks apdzīvotības blīvums, jo lielāks pieprasījums, vajag vairāk zemes, lai iegūtu pārtiku un sāk izmantot dažādas kvalitātes zemi. Tādējādi izraisot rentes palielināšanos augstvērtīgākajai zemei, ja iedzīvotāju blīvums samazinās notiek pretējs process. Pierādījis faktorus, kas ietekmē renti – zemes auglība, apdzīvotība, kapitāls un darbs. Viņa nozīmīgākais darbs ir „”Nodokļu politikas un ekonomikas principi”, šis darbs ātri vien izkonkurēja Ādama Smita darbu „Nāciju bagātība” .
Rente ir zemes produkta daļa, kas tiek maksāta zemes īpašniekam par augsnes sākotnējo un nemainīgo spēku lietošanu. To bieži jauc ar procentu un kapitāla peļņu, un ikdienas valodā šis termins tiek piemērots visiem ikgadējiem fermera maksājumiem zemes īpašniekiem. Piemēram, ka no divām blakus esošām vienāda lieluma un vienādas dabīgās auglības fermām vienai ir visas vajadzīgās saimniecības būves, bez tam tā ir labi nosusināta un mēslota un, kā nākas, sadalīta gabalos ar žogiem, aplokiem, sienām, bet otrai nav nevienas no šīm priekšrocībām. Dabīgi, ka par pirmās fermas lietošanu tiks maksāta lielāka atlīdzība, nekā par otrās lietošanu, un abos gadījumos šo atlīdzību sauc par renti. Taču acīmredzams, ka tikai daļa no naudas, kas katru gadu tiek maksāta par uzlaboto fermu, ir par sākotnējiem un nemainīgiem augsnes spēkiem, bet otra daļa tiek maksāta par tā kapitāla lietošanu, kas tika izmantots augsnes īpašību uzlabošanai un to ēku celtniecībai, kas nepieciešams procentu uzglabāšanai un to aizsargāšanai no bojāšanas.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1142841
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register