Tukums ir viena no Kurzemes „ kalnu „ pilsētām. Tukums sācis augt senā Rīgas – Prūsijas ceļa un tolaik kuģojamās Slocenes upes malā un gadu simtu gaitā izaudzis par 19 ar pusi tūkstošu iedzīvotāju pilsētu.
Visvecākā pilsētas daļa vēl arvien ir Tukuma pilsētas centrs. Tā ir visinteresantākā pilsētas daļa, te ir visvairāk kultūras un administratīvo iestāžu, kafejnīcu un veikalu. Te var gūt visnegaidītākos gan pozitīvos gan negatīvos iespaidus. Piemēram, eju pa ielu skatos : durvis rotā savdabīgsrokturītis ar ūsaina kareivja galviņu. Pēc pāris mēnešiem tāvietā ieraugu koka puļķīti. Tāpat mainās logi, durvis, jumti.
Kursa darba tēmu - „ Tukuma durvis” neizvēlējos nejauši. Mani saista māksla vispār un arhitektūra it sevišķi. Durvis ir jebkuras ēkas un tā saimnieka vizītkarte, durvis ir arī ēkas akcents no arhitektoniskā viedokļa.
Vēsturiskā centra ēkām parādās jaunas durvis. Vai tās ir identiskas ar oriģinālajām durvīm? Kuras ēkas Tukumā ir vēstures pieminekļi? Vai paliks informācija par vecajām durvīm vai tikai īslaicīgas atmiņas? Lūk , jautājumi, kurus uzdevu sev, izvēloties kursa darba tēmu.
Sākumā veidojās hipotēze:
Ar arhitektūru un pieminekļu aizsardzību saistītās iestādēs iegūšu sīku informāciju par arhitektūras pieminekļu vissīkākajām sastāvdaļām, arī durvīm; senās celtnes tiek rūpīgi koptas, to durvis restaurētas; līdz Tukuma durvju amatniekiem, galdniekiem „ nav nonākušas ziņas” par vēsturiskajiem stiliem, jo te pamatā ir provinces profānā arhitektūra.
Mērķis. Pētīt un izzināt Tukuma apbūves vēsturi un arhitektūras neatņemamās un funkcionāli un vizuāli svarīgās sastāvdaļas – durvju ieveides attīstību laika gaitā.
Uzdevumi mērķa sasniegšanai.
Gūt priekšstatu par Tukuma vēsturi, apbūvi, arhitektūras pieminekļiem,
Izpētīt stilu attīstību ārzemēs, Latvijā, Tukumā, to ietekmi un saistību ar ārdurvju izveidi,
Sagatavot vizuālo materiālu – fotografēt Tukuma durvis,
Iegūt informāciju par Tukuma esošām galdniecības firmām / darbnīcām, durvju gatavošanas meistariem, durvju izmaksām, instrumentiem.
Pētīšanas metodes.
Speciālās teorētiskās literatūras studēšana,
Folkloras un daiļliteratūras materiālu atlase,
Iestāžu arhīvu un direktīvo materiālu pētīšana,
Fotogrāfēšana, rasēšana, zīmēšana,
Intervijas, sarunas,
Pētījuma bāze.
Tukuma raj. Centrālā bibliotēka, arhitekta J. Zirdziņa personīgā bibliotēka Rīgā, Tukuma Raiņa 1. vidusskolas bibliotēka, Tukuma 1. pamatskolas bibliotēka,
Tukuma pilsētas dome, Tukuma Mākslas un novadpētniecības muzejs,
Tukuma galdniecības un galdnieki.
Pirmie apmetnes iedzīvotāji bija lībieši. No lībiešu valodas cēlies arī apdzīvotās vietas nosaukums. Pieņemti divi skaidrojumi:
tukku - kaudze, kāpa + maggi - kalns
tukku - kaudze + maa - zeme.
Turpretī, vecākajos rakstu avotos (1253.gada) ir minēts Tuckanen vai Tuckenun, kas šķiet ir somu - ugru valodā pārveidoti vārdi.[7,13]
Runājot par Tukuma vēsturi un izcelšanos, daudzi tukumnieki apgalvos daudz dažādus viedokļus par tā izcelsmi. Teikās un nostāstos tiek izklāstītas dažādās versijas par Tukuma nosaukuma, tā kalnu un pilskalnu, ezera rašanos. Ne tikai Tukuma iedzīvotāji zina šo seno nostāstu par to, kā radās Tukuma pilsētas nosaukums: viņos tālos laikos, kad Dievs radījis pilsētu, viņam tā ļoti iepatikusies un viņš meklējis tai visdaiļāko vārdu. Nevarēdams neko īpaši jauku izgudrot, Dievs noskumis kādu svētdienas rītu gājis pa lielceļu ārā no pilsētas, līdz nolēma saukt pilsētu tā, kā teiks pirmais pretimnācējs. Saticis kādu nabaga vīru, kam jākristī bērns un kas meklējis krusttēvu. Vīrs priecīgs devies tam klāt un teicis: "Tu kūms, tu kūms!" Tā nu skaistā pilsēta ir nosaukta par Tukumu.…
