Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tā var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme ir bijusi krāsu simbolismam, bet senie dziednieki ir pētījuši krāsas ietekmi uz veselību. Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Grieķijā un citur ārsti un priesteri ir izmantojuši krāsu terapiju. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā, Svētajos Rakstos un glezniecībā. Krāsu simbolikas principi īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās. Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. [5, 16]
Īpašības, kas ietekmē krāsu uztveri – dzīves pieredze, vērtību pozīcija un sistēma, tiek uzskatītas par nenosakāmām, t.i. tās nav izmērāmas. Tieši šī nenoteiktība ļauj vārdiski aprakstīt krāsu ietekmi uz mūsu pašsajūtu un izteikt to poētiski. Bez psiholoģiskiem faktoriem mūsu krāsu uztveri iespaido simboli. Tā, piemēram, mūsu krāsu vērtējums ir atkarīgs gan no tā, kas mēs esam šajā pasaulē, gan arī no tā, ko krāsas nozīmē mūsu kultūrā. [1] Krāsu ietekme pārsvarā tiek noteikta uz aprakstīto pārdzīvojumu analīžu pamata.…
