Dzelzbetons un tā izmantošana būvniecībā

1. Dzelzbetons

Pirmā dzelzbetona konstrukcija tika izveidota jau 1849.gadā, kad francūzis Lembo izgatavoja dzelzbetona laivu, ko 1855.gadā demonstrēja Vispasaules izstādē Parīzē. Par godu šim gadījumam 1949.gadā Parīzē svinīgi atzīmēja dzelzbetona 100.gadadienu, tādejādi apstiprinot, ka paši frnacūži par dzelzbetona izgudrotāju atzīst Lembo. Tomēr pirmo patentu par dzelzbetona izgudrošanu 1867.gadā saņēma Parīzes dārznieks Žozefs Monjē. Tāpēc oficiāli dzelzbetona atklāšana tiek piedēvēta viņam, kurš koka puķupodu vietā nolēma izgatavot betona puķupodus. Stiprībai viņš betonā ievietoja stieples. Rezultātā izveidojās ļoti stiprs un izturīgs izstrādājums. Tā radās dzelzbetons, kurā metāls (stiegras) ļoti labi papildina betonu, un otrādi. Metāls novērš plaisu rašanos betonā un uzņēm stiepes spriegumus, bet betons aizsargā metālu no korozijas un uzņem spiedes spriegumus.[1;6]
Tātad dzelzbetons sastāv no diviem dažādiem materiāliem – betona un tērauda. Neskatoties uz to, ka šiem materiāliem ir ļoti atšķirīgas mehāniskās īpašības, kopīgi tie veido dzelzbetona elementu, kurā racionāli tiek izmantotas katra materiāla pozitīvās īpašības.
Dzelzbetona konstrukcijas darbu aplūkosim piemērā, kurā vienkārša vienlaiduma sija tiek slogota ar vienmērīgi izkliedētu slodzi (1.1.att.).
…