Džeza fjūzion vai vienkārši fjūzion ir mūzikas žanrs, kurā mūziķi paplašina džeza robežas, iekļaujot tajā rokmūzikas un citu mūzikas stilu elementus. Džezroka fjūzion satur rokmūzikas uzskatus, attieksmi un brīvību un izsmalcinātās džeza harmonijas un improvizācijas brīvību.
Fjūzion aizsākumi ir meklējami 20.gadsimta 60 gados, kad arvien lielāku popularitāti ieguva rokmūzika. Tādejādi jaunie džezmeņi eksperimentējot savās kompozīcijās sāka iekļaut rokmūzikas elementus. Elektriskie mūzikas instrumenti – elektriskā ģitāra, basa ģitāra un sintezators nomainīja tradicionālos džeza instrumentus. Šī saplūšana notika dabiski, jo rokmūzikai, tāpat kā džezam bija vienas saknes – blūzs, gospeļi, regtaims, R’n’B.
1.Džezroka pionieri
1966.gadā džeza ģitārists Larijs Corjels (Larry Coryell) ar Bobu Mosu (Bob Moses) un Džimiju Peiperu (Jimmy Paper) nodibināja pirmo džezroka grupu „Free Spirits”.
Otrs ceļlauzis bija flautists Džeremijs Steigs (Jeremy Steig), kurš 1967.gadā izveidoja grupu „Jeremy and The Satyrs”.
Svarīgas fjūzion pirmsākumu grupas ir saksofonista Čārlza Llojda (Charles Lloyd) kvintets, saksofona Maikla Breikera (Michael Brecker) un trompetista Rendija Breikera (Randy Brecker) grupa „The Dreams” kā arī grupa „Soft Mashine” .
Arī rokmūziķiem džeza elementi šķita pietiekami interesanti, lai tos iekļautu savā mūzikā. Roka grupas kā „Cream”, „Jimi Hendrix Exsperience”, „The Grateful Dead” sāka izmantot pagarinātu džeza brīvās improvizācijas formu, kamēr citas grupas kā „Blood”, „Sweat”, „Tears” un Franks Zappa (Frank Zappa) aizņēmās tradicionālā džeza harmonijas, melodijas, ritmu un citus muzikālās izteiksmes līdzekļus. …
