1. Kāda ir socializācijas nozīme cilvēka attīstībā?
Cilvēka attīstībā socializācijas1 nozīme ir liela. Socializējoties indivīds sāk apzināties savu statusu un mācīties tam atbilstoši sociālās lomas. Apzināties savu vietu sociālajā sistēmā un mācīties tai sociāli darbības veidus nozīmīgus. Apgūt sabiedrībā vispieņemto simboliku, no sabiedrības uzkrātajām atziņām par pasauli veidot savas zināšanas.
2. Galvenās socializācijas teorijas dzimumsocializācijas griezumā, to līdzības atšķirības.
Pašaktualizācijas teorija Abrahams Maslovs (1908 - 1970)
Maslova pašaktualizācijas teorijai pamatus liek viņa darbs ar dzīvniekiem, kur viņš novēro gan cūkas, gan vistas.
A. Maslovs pašaktualizāciju formulē – kā „pilnu talantu, spēju, iespēju izmantošanu.” A. Maslovs pašaktualizējošos cilvēku iedomājas kā parastu cilvēku, kuram nekas nav atņemts. Pkāpeniski Maslovs sāk pētīt pašaktualizāciju , izzinot to cilvēku dzīvi, vērtības , attiecības, kuri viņam liekas visvairāk dvēseliski.
„Pašaktualizācija nenozīmē problēmu neesamību, bet kustību no pagaidu un nereālām problēmām uz reālām problēmām.”2 Maslovam rodas secinājums, ka nav absolūti pilnīgu cilvēku.
Maslovs nonāk pie šādām pašaktualizēto cilvēku īpašībām:
1)Efektīvāka realitātes uztvere un konfortpilnāka attieksme pret to;
2)Sevis, citu un dabas pieņemšana;
3)Spontanitāte, vienkāršums, dabiskums;
4)Koncentrēšanās uz uzdevumu;
5)Noteikta savrupība un vienatnes vajadzība;
6)Autonomija, neatkarība no kultūras un vides;
7)Patstāvīgs vērtējuma svaigums;
8)Mistiskums un augstāko apziņas pieredze;
9)Kopība ar citiem, piederības, līdzdalības jūtas;
10)Dziļākas personiskās attiecības;
11)Rakstura struktūras demokrātiskums;
12)Prasme atšķirt mērķus un līdzekļus, labo un ļauno;
13)Filozofiska, labestīga humora izjūta;
14)Pašaktualizējoša radītspēja;
15)Pretošanās akulturācijai, to robežu pārkāpšana.…