2) Ja kāds tev mēģina iegalvot, ka latvieši vai krievi ir lieli dzērāji, netici viņam. Lai kā mēs censtos, diez vai mums izdosies pārspļaut 18. gadsimta londoniešu sasniegumus – ikviens tā laika Londonas iedzīvotājs gadā izstrēba 52 litrus baisas kvalitātes džina. Piezīmēsim, ka šajā statistikā iekļauti arī zīdaiņi, grūtnieces un paralizēti sirmgalvji. Iespējams, viņi tādā garā būtu arī turpinājuši, līdz visi kā viens atstieptu kājas, taču valdība uzlika džinam iespaidīgu nodokli, tā ierobežojot dzēriena patēriņu un veicinot alus ražošanu.
3) Mūsdienās lielākie džina dzērāji ir spāņi un amerikāņi. ASV džins īpaši populārs kļuva 60. gados, kad no katrām četrām „Beefeater” saražotajām džina pudelēm trīs tika eksportētas uz Štatiem. Kā ar Latviju? Nē, pat par spīti „Labvēlīgā tipa” grāvējam „Džins ar toniku”, pie mums džins dīvainā kārtā par topa dzērienu nav kļuvis – no importētajiem dzērieniem latviešiem vislabāk pie sirds iet īru viskijs.
Secinājumi un priekšlikumi
Rakstot šo darbu es uzzināju daudz ko interesantu, un kaut es vēl neesmu nekad garšojusi šo dzērienu, domāju tagad ir vērts to izbaudīt.
Dzirdot vārdu džins Jūs vai nu domājat par brīnumainu pasakaino varoni, kas piepilda velēšanas, vai arī nāk prātā vārdu savienojums džins ar toniku.
Džins ir viens no dārgākajiem dzērieniem, bet ari skaitās kvalitatīvs un maksājot lielu sumu var būt pārliecinātam, ka dzēriens tika pagatavots pēc visiem noteiktiem standartiem.
Rakstot par džina vēsturi nāku pie secinājuma, ka katra vieta tas ir aprakstīts savādāk, bet zināms viens, ka tas ir samērā vecs dzēriens.
…
