Mūsu vēsturiskā perioda iezīme ir daudzu kultūru līdzāspastāvēšana, kas atstāj iespaidu uz katras tautas kultūras attīstību. Eiropas paplašināšanas un Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā atver gan mums pašiem, gan arī citu valstu, citu kultūru pārstāvjiem brīvu ceļošanu, kā arī dzīvošanu, uzturēšanos citā kultūras vidē.
Jēdziena ‘multikultūra” izcelšanās sakņojas dziļa Amerikas vēsturē, pastāvot tur daudzkultūru videi.
Kultūras jēdzienu „multikulturāla sabiedrība” definēt viennozīmīgi nav iespējams, jo dažādu zinātņu nozarēs (socioloģija, antropoloģija, bioloģija, filozofija u.c.) definīcijas ir atšķirīgas. Multikulturāla sabiedrība iegūst vēl niansētāku skaidrojumu: „Kultūra – tā ir kopīga izcelsme (nacionāla, etniska, reliģiska), ar kopēju valodu, tradīcijām, ticību, attieksmēm un vērtībām”[1;12]. Šajā kontekstā „kultūra” nav attiecināma uz mākslu, mūziku, literatūru, modi utt. Tā attiecas uz cilvēku savstarpējās komunikācijas veidu, izturēšanos, valodu, kas vienas kultūras ietvaros ir līdzīga.
Kultūra ir sistēma, ko veido cilvēku kopīgas zināšanas un ticība, kas savukārt, nosaka uztveri un sociālo izturēšanos. Ar jēdzienu” kultūra ”tiek saprasta uzvedība, izturēšanās, tradīcijas vai dažāda veida māksla darbi. Savukārt, jēdziens „multikultūra” tiek lietots saistībā ar nacionalitāti [1;14].
Mūsdienu īstenība ir multikulturāla sabiedrība – vienā valstī, vienā pilsētā dzīvo cilvēki, kas pārstāv dažādas tautības, rases un reliģiskus uzskatus. Šādā situācijā attīstījušās multikulturālisma idejas. Tā pamatā ir tas, kas ir labs vienā sabiedrībā, citā var būt aplams, un tas, kas būs pareizi vienā sabiedrības daļā , citā var izrādīties nepareizi. Vēsturisko, ģeogrāfisko, ģimenes un citu apstākļu dēļ cilvēki dažādi iekārto savu dzīvi, ievēro noteiktas tradīcijas, atšķirīgas kultūras normas, lolo citas vērtības. Ja tas tieši neapdraud sabiedrību, pret šīm īpatnībām vajadzētu izturēties maksimāli iecietīgi. Cilvēkiem ir tiesības būt tādiem, kādi tie ir, un dzīvot tā, kā viņi vēlas.…