-
Dzīves filosofija
Mācoties 12. klasē man saslima vecmāmiņa, viņa nevarēja pilnīgi neko darīt patstāvīgi, ne ēst, ne staigāt, ne sēdēt bez kāda palīdzības. Tobrīd es domāju, ka man būs beigas, jo izņemot viņu, tobrīd man nebija neviena, domāju, ka neizturēšu tādu slodzi, man likās, ka esmu nevienam nevajadzīga un nesapratu par ko man tāda nelaime. Bet, kad vienu reizi mierīgi apsēdos un sāku domāt par visu notiekošo, sapratu, ka man nav nemaz tik slikti, ka viss ir pārejošs un iespējams, ka tas ir kaut kāds dzīves pārbaudījums, kuru man jāiztur godam un asaras nelīdzēs, galvenais ir cerība. Tad saņēmos un tikai gaišas domas un cerība uz to labāko, kā arī gribasspēks kaut ko darīt lietas labā, man palīdzēja tikt tam pāri, kā arī palīdzot sev, palīdzēju arī vecmāmiņai, dodot cerību gan sev, gan viņai, vecmāmiņas atveseļošanās bija pamanāma. Ar laiku viss nostājās savās vietās, vecmāmiņa sāka staigāt, pati ēst un darīt visas nepieciešamās lietas, ko agrāk nevarēja bez kāda palīdzības. Pirms tam, kad nebiju saskārusies ar nopietnām dzīves problēmām, pārdzīvoju par katru sīkumu, piemēram, par to, ka nevaru nopirkt pašu modernāko telefonu, bet tagad saprotu, ka dzīvē ir daudz svarīgākas lietas, par kurām būtu jāuztraucas, tie ir tavi tuvie cilvēki, vecāki, draugi, bet viss pārējais var pagaidīt, ar laiku tāpat atnāks viss. Sapratu arī to, ja cilvēks kaut ko tik ļoti vēlas, tad noteikti to dabūs, galvenais ir vēlēties no visas sirds un ticēt pašam sev.
Manuprāt, vienīgā lieta, kas padara cilvēkus gudrākus, tā ir pieredze, izejot cauri dzīves likstām, veiksmēm vai neveiksmēm, pieļaujot kļūdas, tikai tad mēs spējam mācīties no tām. No izjūtām mēs mācāmies, jo ja mēs kādreiz jutāmies slikti, tad darīsim visu iespējamo, lai tas neatkārtotos, bet cenšamies darīt visu, lai sajustu patiku un justos labi. Cilvēki pieļauj kļūdas, bet tas ir tikai labi, jo no tām mēs mācāmies. Pieļaujot kļūdas, manuprāt, cilvēki gūst sava veida pieredzi, zinot, kur ir paklupuši, vairāk tajā vietā vairs nekļūdīsies.
Katram cilvēkam ir sava dzīve, kādam negatīvā ir vairāk, kādam mazāk. Kāds no negatīvās dzīves pieredzes kļūst stiprāks un iet tālāk, lai tomēr sasniegtu savu labklājību, to izjūtu, kad ir labi, bet kāds tomēr necenšas un pakļaujas sliktajam, nepalīdzot pats sev pārvarēt dzīves pārbaudījumus. Savukārt citiem cilvēkiem, kuriem dzīvē ir veicies, kuri nav pieredzējuši daudz negatīvu dzīves pārbaudījumu, sastopoties ar tiem var vienkārši salūzt un neizturēt spriedzi.
…
„Dzīves filozofija” veidojas 19.gs. otrajā pusē un savu lielāko uzplaukumu un ietekmi sasniedz 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Šis virziens kā noteicošo izmanto jēdzienu „dzīve” , izsakot ar to kaut kādu universālu kosmiska mēroga norisi, kurā kā organisks elements iekļaujas arī cilvēka dzīve, kas realizējas kā intuitīvi tverams un savdabīgā veidā saprotams un arī interpretējams dzīvīgs, aktīvs veselums, kurš nav idents ne garam, ne materiāli. Šā jēdziena saturs pilnīgāk atklājas, aplūkojot to saistībā ar tādiem dzīves filozofijai nozīmīgiem jēdzieniem kā pārdzīvojums, pieredze, dvēseles dzīve, dzīves kopsakars, vēsturiskais a apriori, individuālais likums u.c.
- Dzīves filosofija
- Kas ir filosofija
- Ludviga Vitgenšteina valodas filosofija
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Kas ir filosofija
Research Papers for university3
-
Ludviga Vitgenšteina valodas filosofija
Research Papers for university3
-
Dzīves jēga
Research Papers for university17
-
Valoda un filosofija
Research Papers for university8
-
Uztura problēma filosofijā Eiropas Savienības kontekstā
Research Papers for university12