Mūsdienās uzņēmumi sāk apzināties dzīves līmeņa nozīmīgumu to darbībā un ekonomikā šis termins sāk parādīties arvien biežāk. Nereti ir dzirdēts par iespējām, kuras uzņēmumi sniedz saviem darbiniekiem, piemēram, bezmaksas vai pat obligāti treniņi darbinieku veselības uzlabošanai, darbinieku pirtis un citi sabiedriskie pasākumi. Ar to vien, ka uzņēmumi par mums rūpējas, protams, nepietiek. Dzīvē ir jānosprauž pašam savi mērķi, uz kuriem ir jātiecas, lai dzīve nešķistu bezjēdzīga un tukša. Jārūpējas par saviem tuviniekiem, lai attiecības ģimenē un ar tuviem draugiem būtu labas, jo tas netieši ietekmē mūsu labsajūtu.
Socioloģiski rīcībspēju var definēt kā cilvēka spēju veidot dzīvi sev vēlamā virzienā. Rīcībspēja ir tiešā veidā saistīta ar mērķu izvirzīšanu un darbībām, šī mērķa sasniegšanai. Tātad jo lielāka ir mūsu rīcībspēja, jo vieglāks un ātrāks mūsu ceļš uz labu dzīvi, augstu dzīves līmeni.
Cilvēki beidzot sāk saprast, ka materiālas vērtības vien nenes „laimi” dzīvē un ir sākuši vairāk tērēt savus ienākumus, lai ceļotu un labi pavadītu savu brīvo laiku. Priecē arī tas, ka iedzīvotāji palielinoties ienākumiem un inflācijai netērē lielāku daļu no savas naudas alkoholiskajiem dzērieniem, bet diemžēl stipri mazāku arī nē.
Latvijā nav augsts dzīves līmenis salīdzinot ar ES vidējo. Arvien vairāk cilvēku sāk progresīvi domāt un, ja tā turpināsies, es uzskatu, ka Latvijas dzīves līmenis arī sasniegs ES vidējo dzīves līmeni nākamajā desmitgadē.
Mērķis ir noskaidrot, kada ir situācija dzīves līmeni Latvijā.
Izejot no darba mērķa, izvirzoti sekojošus uzdevumus:
1. uzzināt kās ir dzīves līmenis
2. noskaidrot kādi faktori ietekme dzīves līmenim
3. uzzināt kāda situācija ir Latvijā
Dzīves līmenis jēdziens
Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības līmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
Dzīves līmeni raksturo: dzīves un darba apstākļi, darba sociālie un ekonomiskie nosacījumi, dažādu materiālo un garīgo labumu individuālā patērēšana. Dzīves līmenis izpaužas demogrāfiskajos rādītājos – dzimstība, mirstība, paredzamais mūža ilgums u. c., morāles rādītājos, sabiedrības rūpēs par invalīdiem un veciem cilvēkiem.
Jau kādu laiku mēs varam novērot valstī notiekošas pārmaiņas ekonomikā. Kā vairāk pieminētās problēmas Latvijā varu minēt bezdarbu, demogrāfisko stāvokli, mūsu valsts iedzīvotāju migrēšanu uz ekonomiski attīstītākajām valstīm kā Īrija, Lielbritānija, ASV u.c.
…
