Dzīvības izcelšanās teorijas: spontānā rašanās teorija

Secinājumi
Šķiet pašsaprotami, kādēļ vairāk kā 4 gadsimtus pirms mūsu ēras
senajiem domātājiem radās tieši šādi iespaidi un filozofiski apcerējumi, kurus tie pat centās pamatot teorētiski un dažkārt praktiski. Nedzīvā un dzīvā neatņemama saistība, organismu attīstība, Saules gaismas un ūdens, kā arī augsnes nozīmīgā loma visos organisma dzīves ciklos – šie vērojomu vēl šodien ir dzīvības pamats, var secināt, ka visu seno domātāju darbu nozīmīgas atziņas ir mūsdienās zinātniski pierādītas un atzītas.
Nozīmīgs solis ir Empodokla kombināciju teorija, kas mūsdienās varētu būt apskatāma kā evolūcijas – izdzīvošanas princips “izdzīvo piemērotākais” jeb labākais variants attiecīgajā apstākļos. Viduslaiku eksperimentālie pētījumi, balstīti uz Aristoteļa filozofiski zinātniskajiem rakstiem vainagojās gan ar eksperimentālo metožu, kas balstītas un pētījumu un darba laikā tiek apstiprinātu vai noliegtu hipotēze, gan īstu pētījumu ar novērojumiem un secinājumiem, apkopojot datus.
Šie pētījumi arī palīdzēja kā Frančesko Redi, tā Luijam Pastēram pierādīt, ka tomēr šī divdomīgā teorija ir un paliek filozofisks seno laiku apcerējums,kurš devis daudz nozīmīga bioloģijā un dzīvības izcelšanās teorijā – ieviešot eksperimentālās metodes, mazinot reliģisko ietekmi un atverot jaunu pasauli pētnieciskajai darbībai.…