Mūsdienās apdrošināšana ir ekonomikas kategorija, kuru var raksturot ar šādām pazīmēm:
tā ir ekonomisku attiecību sistēma, kas saistīta ar finansu fondu veidošanu un to izmantošanu neparedzētu zaudējumu kompensācijai;
tā nevar būt par peļņas līdzekli, bet tikai par kompensācijas mehānismu riska gadījuma zaudējumos;
ir objektīva ieinteresētība riska zaudējumus pārvietot, jo risku nevar paredzēt, to tikai var vērtēt statistiski ar attiecīgiem kritērijiem un tāpēc apdrošinātājs to var pārņemt par attiecīgu samaksu, ja ir izvērtējis riska varbūtību;
tā paredz apdrošināšanas saņēmējus un apdrošinātājus ar attiecīgiem darbības noteikumiem, ko regulē likumdošana;
tā ir slēgta sistēma, kurai pašai jāatmaksājas un kurā darbojas solidārās atbildības princips.1
Apdrošināšanas ekonomisko nozīmi varam saskatīt šādos galvenajos aspektos:
apdrošināšana nodrošina tautsaimniecības attīstības nepārtrauktību un sabalansētību telpā un laikā;
tā palīdz valsts rezervēm un fondiem, ievērojami atvieglo valsts un nacionālo reģionu budžetus; lai nevajadzētu piešķirt papildu līdzekļus gadījuma, ārkārtas, neplānotu, negatīvu notikumu seku likvidēšanai.2
Tātad, apdrošināšana ir neaizstājams sabiedrības sociālās stabilitātes nodrošināšanas instruments. To patiesi uzskata par stratēģisku ekonomikas nozari. Apdrošināšanas tehnoloģijas tiek uzskatīti par ražošanas aktivitātes stimulēšanas un veselīga dzīvesveida nodrošināšanas svarīgu faktoru. Savukārt apdrošinātāji ir ieinteresēti apdrošināšanas gadījumu novēršanā. Bez šaubām, apdrošināšana stimulē sabiedrības ekonomisko progresu.…
