3. Secinājumi
Dzīvnieku atbrīvošana tiek ierindota kategorijā aiz melnaidāno atbrīvošanas, sieviešu atbrīvošanas un geju atbrīvošanas. Vai tas nozīmētu evolūcijas procesu un ka nākamais, ko mēs gribētu atbrīvot ir augļu un dārzeņu pasaule? Piekrītu, ka dzīvniekiem piemīt dažādas spējas, kuras piemīt arī cilvēkam, bet tās ir mazākā koncentrācijā un kombinācijā, nekā cilvēkiem, kas ļauj tiem baudīt saprātīgu varu pār dzīvniekiem. Saprāta robežas ir cilvēku ziņā.
Nav īsti skaidrs, ko dzīvnieku aizstāvji grib panākt – pilnīgu dzīvnieku likšanu mierā t.i. nelietošanu ne pārtikā, ne eksperimentos? Vai tas būtu atrisinājums cilvēka-dzīvnieka attiecībās? Vai dzīvnieki tādēļ jutīsies laimīgi un atbrīvoti? Dzīvniekiem vajadzētu būt arī pienākumiem un darbam, tāpat kā cilvēkiem. Piemēram, cilvēks noalgo dzīvnieku darbam, par ko dzīvnieks saņem algu no cilvēka. Izplatīta suņu profesija būtu sargsuns – suns sargā māju, cilvēks dot ēst un pilda tādas pat sociālās funkcijas kā darba devējs pret viņu. Tiek maksāts par pakalpojumu un netiek pārkāptas neviena tiesības un ētiskais statuss.
Lai cik racionāli būtu pamatojumi par to, ka uz dzīvniekiem attiecas tādas pašas tiesības kā uz cilvēkiem, un līdz ar to mēs nedrīkstam viņus iekļaut ne savā ēdienkartē, ne drēbju skapī, pilnīgu dzīvnieku vienlīdzību ar cilvēkiem tuvākajos gadu desmitos, es apšaubu, jo cilvēku domāšana mainās ilgā laika posmā. Vispirms būtu jāaptver, ka dzīvniekiem tiešām tiek nodarīts ļaunums. Iespējas šo procesu varētu paātrināt racionāli aprēķini par pārtikas trūkumu pasaulē, dzīvniekus vairs nebūtu ar ko barot, jo tagadējās dzīvnieku barības plantācijas tiktu cilvēkiem. Jo diez vai bez iemesla cilvēki piešķirs dzīvniekiem vienlīdzīgi ētisko statusu ar sevi.
…