Dzīvnieku redze

Lai spētu redzēt, visiem dzīvniekiem ir nepieciešama gaisma. Priekšmeti ap mums absorbē gaismu vai sūta elektromagnētiskos viļņus, kurus reģistrē acs. Pēc tam smadzenes tos pārveido par attēlu. Tas ir procesa pamats, ko mēs saucam par REDZI.

Kā darbojas acs
Visu zīdītāju acs darbojas pēc vienota principa. Visvārīgākā acs daļa ir acs ābols ar redzes nervu. Acs ābola priekšpusē atrodas caurspīdīga plātnīte – radzene, kas laiž cauri gaismu uz aci, kur saules stari tiek lauzti un krīt noteiktā vietā.
Aiz radzenes atrodas varavīksnene (iris). Varavīksnenes vidū ir acs zīlīte (pupilla), kas sašaurinās un paplašinās tā, lai līdz tīklenei nokļūtu atbilstošs staru daudzums. Zem zīlītes ir lēca, caur kuru stari nokļūst līdz acs ābola aizmugurējai gaismas jūtīgajai sieniņai – tīklenei (retina). Lēcas funkcija ir staru laušana. Tas ir iespējam, patiecoties spējai mainīt formu, kas notiek, sasprindzinot skropstu muskuļus. Lēca dod iespēju saskatīt gan tālus, gan tuvus priekšmetus
Tīkleni veido šūnu slānis, kas uztver gaismu un krāsas un ir savienots ar smadzenēm. Gaismas jūtīgās šūnas saņem priekšmeta apgrieztu attēlu, kuru redzes nervi nodod tālāk smadzenēm.…