Sakāmvārdi un parunas jeb parēmijas ir viens no folkloras atzariem, kas pārstāv katras tautas mutvārdu daiļradi. Katrai tautai ir sava kultūra un sava gudrība, kas tiek izpausta šajos īsajos, kodolīgajos izteicienos. Paremioloģija ir zinātne, kas pētī sakāmvārdu un parunu attīstību. Šajā sfērā slēpjas daudz kultūrvēsturisku vērtību, kuras izzināt nozīmē daudz vairāk iepazīt kādu valsti un tautu.
Latvijā ir pieejama plaša informācija par mūsu tautas folkloras attīstību, jo šī sfēra latvietim vienmēr ir bijusi tuva, un arī laikā, kad valsts nebija neatkarīga, folklora bija veids, kā kaut nedaudz sajusties piederīgam pie savas tautas un zemes, kas praktiski nepiederēja pašiem cilvēkiem. Francijas kultūra savukārt ir interesants izpētes lauks, kurā var gūt atziņas par dažādām ar franču tautu saistītām īpatnībām. Tā kā franču kultūrvēsturiskais mantojums līdz mūsdienām vēl pilnībā nav izpētīts (un diezin vai tas vispār ir izdarāms, ņemot vērā tautas seno pagātni, dažādo vēsturi un lielo teritoriju), ir ļoti daudz iespēju paskatīties uz agrāko šis zemes iedzīvotāju pasauli caur viņu atstāto mutvārdu daiļrades prizmu.
Dzīvnieku loma cilvēku dzīvē jau izsenis ir bijusi nozīmīga: agrāk dzīvnieki bija gan cilvēku transporta līdzeklis, gan uzturs, gan nereti arī – labākie draugi. Tā kā dzīvnieki daudzu tautu folklorā metaforiski atspoguļo cilvēka rakstura īpašības un parēmijas ir tas tautas mutvārdu daiļrades žanrs, kas satur visvairāk dzīvnieku tēlu, šis rakurss ir ļoti piemērots latviešu un franču kultūru salīdzināšanai.
Pētījuma priekšmets ir dzīvnieku tēlu simbolizētās īpašības latviešu un franču valodā. Pētījuma mērķis ir izzināt parēmiju attīstības vēsturi pasaulē, saprast, kādi faktori ietekmē parēmiju attīstību, dziļāk izanalizēt un saprast latviešu folkloras attīstību, iepazīt Francijas kultūru, folkloru un noskaidrot, vai un kas ir kopīgs gan Latvijai, gan Francijai. Hipotēze – franču parēmijās dzīvnieku simbolizētās īpašības ir niansētākas nekā latviešu parēmijās.
Kursa darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas, kā arī pielikuma. Teorētiskajā daļā ir analizēta parēmiju izcelšanās, dažādi parēmiju ietekmējoši faktori, piemēram, vēsture, reliģijas, dažādu kultūru sajaukšanās u.c. Teorētiskajā daļā izmantota literatūra par latviešu un franču folkloru. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka izmantotās grāmatas par franču folkloru datējamas ar 19.gs sākumu līdz 20. gs vidum, kas ļauj paskatīties uz folkloru nu jau no vēsturiska aspekta un salīdzināt atziņas, kas paustas par franču folkloru pirms diviem gadsimtiem ar mūsdienu teorētiķu viedokļiem.
Praktiskajā daļā ir latviešu un franču parēmiju analīze, kā arī tiek piedāvāti franču parēmiju skaidrojumi latviešu valodā un pāris no to iespējamajām interpretācijām. Lai gan parēmijas vislabāk analizēt kontekstā, jo vienai parēmijai var būt daudz interpretāciju, tomēr arī atdalītas no konteksta tās sniedz ziņas par katras kultūras īpatnībām.
Parēmijas ir viens no mutvārdu folkloras veidiem, kas visspilgtāk ataino katras tautas uzskatus un vērtību sistēmu, tāpēc šī sfēra būtu jāpēta un jāanalizē, lai iegūtu plašāku informāciju par civilizāciju attīstību. Kursa darbs „Dzīvnieku tēlu simbolizētās īpašības latviešu un franču parēmijās" var būt interesanta un noderīga lasāmviela visiem, kas interesējas par latviešu folkloru un tās mutvārdu daiļradi, kā arī par Franciju un tās savdabīgumu.…
