Ievads
Izvēloties tematu statistikas referātam, gribēju, lai tas būtu interesants, un tā pētīšana dotu noderīgus rezultātus, tādēļ izvēlējos mājokļus, jo tie ir galvenais cilvēka dzīves darbībai un eksistencei nepieciešamās vides nodrošinājums un reizē arī viens no tautas labklājības rādītājiem.
Pilnvērtīgu dzīves apstākļu nodrošināšanā ļoti liela nozīme ir cilvēka iespējām iegūt viņa vēlmēm un labklājībai atbilstošu mājokli. Arī Latvija pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas mantojumā saņēma lielākoties nekvalitatīvas, pavirši uzturētas daudzdzīvokļu ēkas, kā arī mājokļu nepietiekamību atsevišķām iedzīvotāju grupām lielākajās pilsētās. Kopš 90. gadu sākuma dzīvojamo māju privatizācijas un denacionalizācijas rezultātā ir notikušas krasas pārmaiņas arī mājokļu jomā: lielākā daļa dzīvojamā fonda ir iekļauta privātajā sektorā un izveidojies kopumā aktīvs mājokļu tirgus. 1
Darba mērķis ir noskaidrot, kā mainījies uzbūvēto dzīvokļu skaits, kādas ir dzīvojamā fonda izmaiņas, vēl darbā tiks apskatīta arī dažādu faktoru ietekme uz uzbūvēto dzīvokļu daudzumu. Pētījuma objekts ir mājokļi, pētījuma vienība ir dzīvokļi un dzīvojamais fonds kvadrātmetros. Darba izstrādāšanai izmantoti savāktie un sakopotie dati un statistikas datu analīzes metodes.
Analītiskā daļa
Analīzē tika izmantoti no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes ņemti dati – dinamikas rindas. Uzbūvēto dzīvokļu skaits ir intervālu dinamikas rinda, jo tiek apskatīts cik dzīvokļi tika uzbūvēti attiecīgā gada laikā. Savukārt dzīvojamais fonds gada beigās ir momentu dinamikas rinda, jo tiek apskatīts dzīvojamās platības kvadrātmetru skaits uz noteiktu momentu (gada beigām).
…
