Džona Beitsa Klārka devums ekonomiskās teorijas veidošanā

Mūsdienās pieprasījums pēc zināšanām ekonomikā ir diezgan liels un aktuāls visos līmeņos - no valsts institūcijām līdz pat dažādiem tirgus izpētes institūtiem; no likumdošanas institūcijām līdz izpildvaras institūcijām; no speciālistiem līdz apmācāmajiem. Ņemot vērā apstākļus, mēs visi zināmā mērā kādā brīdī kļūstam par ekonomistiem, jo, kā asprātīgi izteicās Bernards Šovs, - ekonomika ir prasme izmantot dzīvi vislabākajā iespējamā veidā. Ekonomikas teorija, kas ir balstīta uz reālās dzīves faktiem, palīdz izprast visu pasaulē noritošo procesu sarežģītību un orientēties vēsturiskajā notikumu attīstībā. 19. gs. beigās - 20. gs. pirmajā trešdaļā lielu ietekmi ieguva jauns ekonomikas teorijas novirziens, kas būtiski atšķiras no klasiskā. Šo novirzienu sauc par marginālismu (no angļu valodas: marginal - izšķirošs, galējs). Marginālismam parasti piedēvē austriešu robežderīguma skolu, matemātisko skolu, kā arī A. Māršala un Dž. B.Klārka mikroekonomikas teorijas. Šī novirziena pārstāvji savos darbos izmanto kategorijas robežderīgums, ražošanas faktoru robežražīgums un robežprodukts. Šajā darbā mēs apskatīsim amerikāņu marginālisma skolu, kas ir balstīta uz Dž. B.Klārka mācībām. Galvenais šī darba mērķis ir iepazīties ar Džona Beitsa Klārka devumu ekonomiskās teorijas veidošanā. Darba uzdevumi: • iepazīties ar Džona Beitsa Klārka biogrāfiju; • analizēt Džona Beitsa Klārka darbus; • izpētīt Džona Beitsa Klārka devumu ekonomiskās teorijas veidošanā.