Džona Loka filosofiskais skatījums - cilvēks kā balta lapa

STUDIJU DARBS-FILOZOFIJĀ “Cilvēks ir tikai dabas visvājākais stiebriņš, bet viņš ir stiebriņš, kas domā. Nebūt nevajag visai pasaulei bruņoties, lai to salauztu. Pietiek sīka tvaika, ūdens lāses, lai viņu nogalinātu. Bet, ja pasaule viņu iznīcinātu, cilvēks vēl aizvien būtu dižāks par to, jo viņš zina, ka mirst, un zina, kāda priekšrocība ir pasaulei pār viņu. Pasaule par to nezina nekā.” / Blēzs Paskāls/ Šis saprāts un nepārtrauktais izziņas ceļš ir cilvēka varenības simbols. Mazās varenības, jo pretstatot cilvēku Visumam; pirmais šķiet mazs un niecīgs. Cilvēka spēkos ir iegūt dažādu pakāpju varenību, balstoties ne tikai uz senatnes mantojuma atstātām zinībām, ne tikai iegūstot savu pieredzi… Cilvēks savu varenību var iegūt dzīvojot saskaņā. Dzīvojot saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi un lietām, parādībām, kas ir ap mums, mēs iegūstam mieru. Mieru un izpratni par to, kādēļ kaut kas notiek tieši tā, kā notiek. Un tad var paļauties, paļauties uz šo Visumu, ar visiem viņa likumiem un untumiem, ļauties Dzīvei… Un kad pienāk atvadu laiks, atvadīties… Atvadīties, nebaidoties no tā.