Makroekonomika ir svarīga valsts ekonomiskās un sociālās politikas izstrādāšanā un īstenošanā, jo katra valdība, kā arī politiskās partijas kas to veido, ir atbildīga gan par valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī par iedzīvotāju dzīves līmeni. Vēsturiski tieši ekonomiskās politikas trūkums 20.gs. trīsdesmitajos gados un ar to saistītā Lielā depresija, kas sāpīgi skāra praktiski visas tā laika ekonomiski attīstītās valstis, noveda pie atziņas par makroekonomiskās teorijas nepieciešamību.
Viens no galvenajiem makroekonomikas pamatlicējiem ir britu ekonomists Džons Meinards Keinss (1883-1946). Viņš bija viens no pirmajiem, kas mēģināja izskaidrot ekonomiskās depresijas cēloņus un ekonomiskās krīzes mehānismu.
Džons Meinards Keins (1883-1946) ir izcils mūsdienu zinātnieks-ekonomists. Viņš mācijās pie pazīstama zinātnieka, Kembridžas skolas ekonomiskās domas dibinātāja, A. Maršala. Bet pretēji gaidītājām iecerēm, viņš nekļuvis par viņa pēcteci, gandrīz aizēnojot sava skolotāja slavu.
Visilgākās un visgrūtākās 1929.-1933. gadu ekonomiskās krīzes, kura aptver daudzas pasaules valstis, seku savdabīga saprašana atspoguļojas tajā periodā absolūti neordinārā Dž.M.Keinsa grāmatā ar nosaukumu “Nodarbinātības, procenta un naudas kopējā teorija”, kura bija izdota Londonā. 1936. gadā.
Neparastas matemātikas spējas, pamanītas jau skolā, palīdzēja viņam mācību gados Itonā un Karaļu koledžā Kembridžā, kur viņš mācijās no 1902. gada līdz 1906. gadam. Viņam bija iespēja klausīties “īpašas” A.Maršala lekcijas, pēc kura iniciatīvas no 1902. gada Kembridžas universitātē tika ievadīts “ekonomikas” kurss “politiskās ekonomijas” klasiskās skolas tradicijās vietā.
No 1906. gada līdz 1908. gadam viņš bija Ministrijas darbinieks, pirmo gadu strādājot kara nodaļā, bet vēlāk – Indijas lietu Vadības ieņēmumu, statistikas un tirdzniecības nodaļā.
1908. gadā pēc A. Maršala ielūguma viņam tika piedāvāta iespēja lasīt ekonomiskas problēmātikas Karaļu koledžā lekciju kursu. Pēc tam no 1909. gada līdz 1915. gadam tur pat pamatā nodarbojas ar pasniedzēja darbu vienlaicīgi gan kā ekonomists, gan kā matemātiķis. Jau pirmais viņa ekonomiskais raksts ar nosaukumu “Indeksu metode” (1909.) izraisa lielu interesi; tas tika atzīmēts pat ar Ā. Smita balvu. Diezgan drīz Dž.M Keinss iegūva sabiedrības atziņu. Tā, no 1912. gada viņš kļuva par “Ekonomiskā žurnāla” redaktoru, saglabājot šo vietu līdz mūža galam. 1913.-1914.gg. viņš kļuva par Indijas finansu un naudas apgrozījumu Karaļu komisijas locekli. Tajā periodā viņš tika norīkots par karaļu ekonomiskas sabiedrības sekretāri. Plašu polukaritāti viņam atnesa pirmā grāmata “Indijas naudas apgrozījums un finanses”, kura bija izdota 1913. gadā.
Savā valstī populārais zinātnieks-ekonomists Dž.M.Keinss piekrīta pāriet uz dienestu britu valsts kasē, kur no 1915.g. līdz 1919.g. nodarbojas ar starptautiskas finanses problēmām; nereti bija Lielbritānijas finanšu parrunās, kuras notika premjerministra un valsts kases kanclera līmenī, eksperta lomā.…
