Nobeigums
„Dzīvnieku ferma” ir un paliks viena no grāmatām, kuru var lasīt vēl un vēl, un katrreiz tajā saskatīt ko jaunu, kādu jaunu faktu un sakaru ar vēsturi. Grāmata ļoti labi parāda to, kā radīt šķietami nevainīgu darbu, kurš ir kā pasaka, bet tomēr atklāj tik daudz un nav nemaz tik vienkārša. Nav brīnums, ka šis darbs tika aizliegts tik daudzās valstīs, jo tas atklāj patiesību par netīro aizskatuvi, kuras galvenais varonis bija Staļins. Tā laika cilvēki, kuri to visu ir piedzīvojuši, noteikti var sasaistīt sevi ar kādu no varoņiem. Iespējams, viņiem ir arī mazliet sāpīgi atskatīties uz to visu, turklāt grāmatā, manuprāt, nav nejauši, ka tās galvenie varoņi bija tieši cūkas. Jo cūkas sabiedrībai saistās ar ko netīru, tās slinko, vārtās dubļos un dzīvo netīrībā. Tāpat sabiedrība noteikti pašlaik var raksturot Padomju Savienības kādreizējo vadoni Staļinu, kura dvēsele bija netīra un tādi pat bija viņa darbi. Grāmatā ir atrodami daudzi simboli, kuri ļoti prasmīgi sasaistīti ar notikumiem. Ir saprotams, ka šo darbu ir radījis anglis, nevis, piemēram, Padomju Savienības pilsonis, jo tieši no malas ir vislabāk novērtēt valdošo situāciju kādā valstī, nevis atrodoties tajā pašam, nokļūstot kāda pusē.
Atskatoties uz šiem vēsturiskajiem notikumiem var tikai uzelpot, ka mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā ir tagad. Lai gan arī mūsdienās ir novērojami totalitārisma režīma gadījumi, spilgtākais no tiem ir jau iepriekš aprakstītais Ziemeļkorejas gadījums, kurā varu sagrābušais Kims Čenuns, pielietojot vardarbību, pazudina Ziemeļkorejas tautu, dzīvojot uz tās rēķina. Man īsti nav saprotams, ko šie cilvēki cenšas panākt ar šādu valdīšanas veidu, jo ir skaidrs, ka neviens no tā nav ieguvējs. Sabiedrība dzīvo bailēs, kamēr valsts līderis šķietami uzdzīvo, bet tomēr ir skaidrs, ka viņš vairs nekad nespēs sasmelt izlieto ūdeni un visa pasaule, izņemot viņu pašu un dažus viņa sabiedrotos, ir pret viņu un nosoda viņa rīcību.
Cik man zināms, „Dzīvnieku ferma” ir vienīgais šāda veida satīriskais literārais darbs. Man šķiet, būtu ļoti vērtīgi, ja tiktu radīts vēl kāds līdzīgs, tomēr, protams, „Dzīvnieku fermu” nepārspēs neviens, jo šis darbs ir unikāls un vienreizējs. Ir prieks, ka autoram ienāca prāta kaut kas tik oriģināls, jo šis noteikti ir vērtīgs mantojums, kuru apspriedīs vēl vismaz pārsimts gadu, turklāt šis ir arī labs vēstures mācības līdzeklis.
…
