Džudo - kaujas māksla un sporta divcīņa. Šo jauno tuvcīņas veidu no 1882.–1887.gadam izveidoja japāņu pedagogs Džigoro Kano (1860.-1938.). Pats populārākais austrumu divcīņas veids pasaulē – 1997.gadā Starptautiskajā džudo federācijā iekļautas 159 valstis.
Džudo ir radies laikā, kad Japānā ir notikušas lielas sabiedrības dzīves ritma izmaiņas, kur samuraji zaudēja savas privilēģijas, tādēļ izmantojot savas zināšanas un spējas, atvēra Dzju-dzjcu (džiu-džitsu) skolas, kurās varēja apgūt pašaizsardzības paņēmienus. Taču ne jau tikai īsti meistari veidoja šīs skolas, tādēļ ar laiku šis kara mākslas veids tika pakļauts degradācijai un pārveidošanai, jo katrs sāka mācīt pa savam, neņemot vērā īsto šī cīņas veida darbības tehniku. Šīs cīņas paņēmienus izmantoja tuvcīņas bez ieroča.
1882.gadā mūsdienu džudo tēvs Džigoro Kano Tokijā pie Eise tempļa atvēra savu skolu „Kodo-kan”. Skola guva lielu atzinību un novērtējumu. Pamatlicēja filozofisko ideju dziļums, izraudzītais cēlsirdīgais mērķis, izsauca cilvēkos lielu uzticību un simpātijas. Pie džudo teorijas un sevišķi pie kaujas mākslu morāles – ētisko problēmu un situāciju izpētes, pats Kano turpināja strādāt vēl ilgus gadus. Viņa tehnisko paņēmienu komplekss bija pabeigts 1887.gadā un ilgus gadus bija palicis nemainīgs.…
