Ebreji Kurzemes hercogistē līdz 18.gadsimta beigām

Kurzemes ģeogrāfiskais stāvoklis noteica faktu, kas tieši šī bija pirmā, kur Latvijas teritorijā no rietumiem ieradās ebreji. Ebreji Kurzemē ieceļoja galvenokārt no Vakareiropas valstīm, un dienvidos no Polijas un Lietuvas. Par to, kas daudz ebreju ieradās no Prūsijas, liecina vāciskie uzvārdi. Bet skaitliskais pārsvars tomēr bija Polijas-Lietuvas ebreju. Tieši tāpēc Dienvidkurzemes pilsētās un miestos ebreju kolonijas radušās garāk un bija vairāk nekā Kurzemes ziemeļos.
Lai gan domas dalās, un diezgan grūti ir runāt par vienu ebreju pirmsākuma gadu un tam apliecinošo vēstures faktu, pārsvarā tiek minēts sākuma laiks ebreju ieceļošanais Kurzemes teritorijā 14.gadsimts. Viens no pirmajiem gada skaitļiem, kurš tiek minēts sakarā ar ebreju parādīšanos Kurzemē ir laiks, kad pastāvēja Livonijas ordenis. Vācu ordeņa mestrs Zigfrīds fon Feihtvangens 1306.gadā ar īpašu dekrētu aizliedza viņu ieceļošanu un uzturēšanos Livonijā. Taču jāpiemin fakts, ka nevar runāt par visu Kurzemi kopumā, jo daļa Kurzemes hercogistes netika iekļauta Livonijas ordeņa sastāvā. 4500 km2 –no Piltenes un Aizputes līdz Dundagai atradās Kurzemes hercogiste, līdz ar to likumi atšķīrās.
Šajā sakarā viens no minējumiem tiek izteikts 1350.gads, kad Lībekas mestrs rakstījis vēstuli hercogam Otto fon Lueneburg, laikā, kad Eiropā plosījās Lielais mēris, kurš bija sasniedzis Latvijas teritoriju. Vēstulē tika brīdināts, par atsevišķu Kurzemes hercogistes pilsētu ebreju vēlmi saindēt dzeramo ūdeni, lai noindētu kristiešus. Šis gan netiek uzskatīts par pārliecinošu vēsturisko materiālu, jo brīdinājuma vēstules tika nosūtītas visā Eiropā, lai apvainotu ebrejus pie mēra izraisīšanas, kas neliecina par dzīvojošu ebreju eksistenci Kurzemes hercogistē.…