Pirms 12 tūkstošiem gadu tagadējā Latvijas teritorija pakāpeniski atbrīvojās no ledājiem, sāka veidoties flora un fauna.
Pirmie cilvēki te parādījās ap 8500. gadu pirms Kristus dzimšanas. Tie bija eiropas vissenākie iedzīvotāji, kas piederēja eiropeīdu rasei, bet kuru etniskā piederība nav nosakāma. Viņi ienāca no dienvidiem. Dažādas ekoloģiskās, sociālās izmaiņas lika tautām pārvietoties uz retāk apdzīvotiem apgabaliem, kas tomēr maksimāli atbilda viņu ierastajām dzīvesvietām. Seno kontaktu gaitā notika savstarpēja sajaukšanās, ietekmēšanās, jaunu etnisku īpašību pārņemšana. šajā procesā svarīga loma ir kādas tautas skaitliskajam pārsvaram pār citu.
nākamais lielais ieceļotāju vilnis, kas pārņēma visu Latvijas teritoriju, ieplūda 3.gt. vidū pirms Kristus dzimšanas un nāca no ziemeļaustrumiem.
Balti ienāca 2.gt. pirms Kristus dzimšanas. Tas bija milzīgs indoeiropiešu pārvietošanās process Eiropā. Latvijā viņi ienāca no dienvidiem - no Lietuvas, Austrumprūsijas. Balti, kam piederīgi arī latvieši, ir trešais zināmais ieceļotāju slānis Latvijā, pie tam iepriekšējie arī palika tepat.
Balti ir etnolingvistiska grupa - tāda pati kā slāvi, ģermāņi. No šīs pirmtautas izveidojās prūši, zemaiši, latgaļi, sēļi, kurši, zemgaļi un vēl dažas citas grupas. Šie pirmie baltu iedzīvotāji ir latviešu priekšteči. Mainījās laikmeti, iekārtas, sabiedriskās attiecības, taču iedzīvotāju pamatmasīvs palika. Baltu ciltis dzīvo šajā teritorijā apmēram 4000 gadu. Pirms četriem tūkstošiem gadu ienākušie cilvēki ir cieši saauguši ar Latvijas zemi, pielāgojušies videi, veidojuši savu kultūru, kurai ir vietējās saknes. Laika gaitā baltiskajam kodolam pievienojās pirmienācēju somugru substrāts. Latviešu un lībiešu ilgstoša līdzāspastāvēšana atstājusi manāmas iezīmes latviešos. Sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, atrodoties Eiropas krustcelēs, starp lielu ģermāņu un lielu slāvu etnisko masīvu, senlatvieši nenovēršami nonāca kontaktos ar citām tautām. Blakus sirotājiem bija arī tādi, kas ienāca uz palikšanu. Taču dažādām varām mainoties Latvijā saglabājās viens skaitliski dominējošs pamatetnoss - latvieši.
jebkura etnosa pilnvērtīga attīstība ir atkarīga no politiskās situācijas. Pastāvīgie militārie un politiskie konflikti, kas nav beigušies pat 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs, tikai rada nestabilitāti sabiedrībā un bremzē tās attīstību. Tik mazai tautai kā latvieši, skaitliski liela cittautiešu klātbūtne nepareizas politikas rezultātā var nest tautas etnisko iznīcību. Latvijas neatkarības atgūšana ir pavērusi reālu iespēju situācijas glābšanai. Tagad tieši uz mūsu paaudzi gulstas vislielākā atbildība par latviešu kā etnosa pilnvērtīgu saglabāšanu un iespējamo uzplaukumu. Valsts politikai ir jābūt tik visaptverošai, lai citas tautas, kas šeit dzīvo simtiem gadu garumā, Latvijā tomēr saglabātu savu pavardu.…
