Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna) ir zemgalietis, dzimis 1883. gadā 27. decembrī Bauskas apriņķa Salgales pagasta Billītēs un miris 1940. gadā 1. martā. Mācījies Bauskas pilsētas skolā. Sevišķi aizrāvies ar Puškina dzeju; to zinājis no galvas un daudz deklamējis. Kad 1901. gadā skola pabeigta, E. Virza atgriežas tēva mājās, taču gan pašam, gan tēvam skaidrs, ka saimniekotājs viņš nebūs, tādēļ 1902. gadā neilgu laiku mācījies Rīgā pasta un telegrāfa skolā, bet 1904. gadā dodas uz Maskavu, klausās lekcijas jurisprudencē un tautsaimniecībā.
Atgriezies pēc gada Billītēs, Virza pēta franču un krievu dzeju, tulko, sacer pats. 1906. gadā Virzas pirmie dzejoļi sāk parādīties žurnālā „Dzelme”, bet 1908. gadā iznāk pirmais krājums „Biķeris”. Šo laiku raksturo Jānis Grīns savos memuāros „Redaktora atmiņas”.
Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja, jūsmoja. Tikai pēc 1985. gada beidzot atļāvās atklāti un nopietni runāt arī par vienu no visizcilākajiem un vislatviskākajiem mūsu literatūras dižgariem - par Edvartu Virzu.
Dzimta
Edvarts Virza, īstajā vārdā Jēkabs Edvarts Liekna, ir zemgalietis. Viņš dzimis 1883. gada 27.decembrī Emburgas (Salgales) pagasta Rāceņos (mātes dzimtas mājas).
Emburgas pagasta Rāceņi
Tēva Jura Lieknas rokām klausīja gan arkls, gan vijole. Māte Anna Vīgante bija liela dainotāja un dancotāja. Abi vecāki bija turīgu Zemgales saimnieku dzimtas atvases.
…
