Atrodas Austrumu puslodē Ziemeļu daļā Āfrikā un daļa no teritorijas – Āzijā. Tā robežojas ar Lībiju Rietumos (1150 km), Sudānu Dienvidos (1273 km) un Izraēlu Austrumos (255 km). To apskalo Vidusjūra (Z) un Sarkanā jūra (A). Ēģiptes kopējā teritorija ir 997739 km2, no kuras 95% ir tuksnešaina. 3% no teritorijas ir tā zeme, ko izmanto zemkopībā, un tā atrodas Nīlas upes krastos un deltā. Reljefs Ēģiptē svārstās no 100m zem jūras līmeņa līdz pat 2000m virs jūras līmeņa. Augstākais punkts – Katrīna, atrodas Sinaja pussalā un ir 2637m augsts.
Dabas apstākļi un resursi
Ēģiptei ir raksturīga sausa, karsta vasara un vēsa ziema. Tam iemesls ir tuksnešaina teritorija, kurā dienas temperatūra vietām var sasniegt +50C un nakts – pat līdz -10C (retos gadījumos).
Lietus Ēģiptē vietām līst tikai reizi vairākos gados. Visā teritorijā vidēji gadā izlīst līdz 100mm nokrišņu, bet visvairāk lietus ir sastopams Ziemeļu daļā, nedaudz vairāk par 100mm gadā. Precīzāks nokrišņu sadalījums pa mēnešiem ir redzams tabulā kopā ar vidējo temperatūru.
Ēģiptē galvenais no dabas resursiem ir nafta (kartē– oil). 1999. gadā Ēģiptē vidēji ieguva 852000 naftas mucas (barrels- tilpuma mērvienības) dienā, tas ir mazāk, salīdzinot ar daudzumu, ko ieguva 1996. gadā – 922000 mucu dienā. Tajā pašā laikā degvielas patēriņš valstī strauji aug, pateicoties straujajai ekonomiskajai attīstībai, tāpēc tagad valstī cer atrast jaunas atradnes, kas palīdzētu naftas ieguves daudzumu stabilizēt. Pašlaik to iegūst pamatā no četrām vietām: Suecas jūras līcis (70%), Rietumu tuksnesis, Austrumu tuksnesis un no rajona, ko sauc Sinai Peninsula.
Dabasgāze (kartē- gas) Ēģiptei arī ir viens no galvenajiem dabas resursiem. Tās straujā ieguve sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad ļoti īsā laikā tika atklātas vairākas tās atrāšanās vietas – Nīlas deltā un Austrumu tuksneša rajonā. Kopš tā laika dabasgāzes resursi tiek strauji izmantoti. 1999. gadā to ieguva 2,3 biljonu kubikpēdu (angļu mērvienības),un ap 2002. gadu tiek plānots sasniegt 3 biljonus. Šogad Ēģiptē tika atklātas papildus atradnes, kurās varētu būt apmēram 42,5 triljoni kubikpēdu.
Papildus vēl iegūst fosfātus (kartē- ph), dzelzs rūdu (kartē- Fe), sāli (kartē- Sa) un akmeņogles (kartē- C). Agrāk Ēģiptē ieguva zeltu un granītu, bet to resursi jau ir izlietoti.…
