Žilbinoša saule, karstums. Varenas upes ieleja stāvu klinšu ietvaros. Divtūkstoš kilometru gara oāze ar dateļpalmām un ziedošiem laukiem. Augstos krastos smilšu tuksnesis. Tāda ir Ēģipte.
Bagātajā un auglīgajā Nīlas ielejā radās Ēģipte, kuras civilizācija sākās vairāk nekā pirms 5000 gadu un pastāvēja vismaz 3000 gadu. Nīlas upe deva augsnei auglību, un Ēģiptē vairojās bagātība.
Ēģipte, valsts Nīlas krastos… Katru gadu Nīla izgāja no krastiem un pārklāj zemi ar auglīgiem sanešiem. Plūdi Nīlas ielejā padarīja zemi auglīgu apmēram 10 km platumā uz abām pusēm no upes. Ēģiptieši aizturēja palu ūdeņus un veiksmīgi tos izmantoja, apstrādājot zemi. Tuksnesis kas ietvēra Nīlas ieleju, bija dabiska aizsargjosla, bagāta minerālu un akmeņu krātuve. Ēģipte un Nīla ir nedalāmas, pat laiku šeit var mērīt pēc Nīlas paisumiem un bēgumiem. Jau pirms pieciem tūkstošiem gadu daba Nīlas krastos noformējās regulārā ciklā. Arī senie ēģiptieši esot apgalvojuši, ka galvenais esot kārtība un harmonija dabā. Tai esot jābūt dzīvē, reliģijā un mitoloģijā. Senie ēģiptieši šo harmoniju ir likuši lietā un varbūt tieši tāpēc arī pēc daudziem gadu tūkstošiem Ēģipte nav zaudējusi savu romantiku un noslēpumainību, kas katru gadu vilina uz šejieni neskaitāmus tūristus.
…
