Ziemeļ austrumu daļa ap 700 km garumā stiepjas šaura ieplaka, kura sasniedz vidēji 12 – 15 km platumu. Pa šo ieplaku plūst viena no pasaules lielākajām upēm – Nīla. Kādus simts kilometru no Nīlas ietekas Vidusjūrā, ieplaka pāriet plašā līdzenumā, kurā upe sazarojas daudzās attekās, veidojot deltu. Nīlas tecējums sākas dziļi Āfrikas iekšienē, Centrālāfrikas kalnājos, kur atrodas Baltās Nīlas iztecē, un Austrum Āfrikas kalnājos, kur ceļu uzsāk Zilā Nīla.
Kalnājos kas no abām pusēm aptver Nīlas ieplaku, atrodas dažādākie būvmateriāli: grants, smilšakmens, kaļķakmens un citi.
Rietumos Nīlas ieplakā plešas Nozambijas tuksnesis. Nīlas ieplakas un piejūras līdzenuma teritorijā jau pirms daudziem gadu tulkstošiem izveidojās Senās Ēģiptes valsts. Ēģipte, tāpat kā Mazopotāmija, atradās subtropu pustuksnešu un tuksnešu zonā. Klimats šeit ir karsts, īpaši Ēģiptes dienvidos, jo tā atrodas tropu joslā. Lietus tur līst reti, tādēļ visa Āfrikas ziemeļu daļa sastāv galvenokārt no tuksnešiem, bet tur no izkaltušajiem, neauglīgajiem smiltājiem izlaužas zemes virspusē kāds avots, sastopams neliels zālājiem un palmām klāts placītis, ko sauc par – oāzēm.
Nīla, tāpat kā Tigra un Eifrata, katru gadu noteiktā laikā pārplūst. Tas notiek Jūlijā.…
