Mirušo kults
[ 5, 45 ]Senajās civilizācijās kapsēta vai kapenes bija kaut kas vairāk nekā tikai mirušo atdusas vieta – tās iezīmēja pāreju citā pasaulē, kur aizgājēji varēja baudīt pēcnāves dzīvi. Senie cilvēki cerēja, ka mirušie dos viņiem savu svētību. Daudzās kultūrās valdīja paraža mirušajiem, īpaši valdniekiem un augstmaņiem, dot līdzi kapā sadzīves priekšmetus un dārglietas, kas tiem varētu noderēt pēcnāves dzīvē. Izcilākais apbedījumu piemineklis pasaulē ir Gīzas piramīdas, kur tika novietotas faraonu mirstīgās atliekas; ēģiptieši ticēja, ka faraoni pēc nāves dosies ceļojumā pie Saules dieva.
[5, 67 ] Mēs skaidri nezinām ēģiptiešu priekšstatus par to, kā norisinājusies mirušo faraonu pēcnāves dzīve. Ēģiptiešu tekstos minēts nemateriāls gars ar nosaukumu ba, kurš pēc nāves pamet mirušā ķermeni un kura turpmākā pastāvēšana ir atkarīga no tā, cik labi ir saglabāts fiziskais ķermenis. Tas izskaidro nepieciešamību iebalzamēt un pasargāt mirstīgās atliekas.
Tekstos minēts arī ka – savā veida personisks dzīves spēks, kas dažkārt tiek saukts par ”dvēseli”, ”personību” vai ”patību”. Ka piedzimst līdz ar cilvēku un saglabājas pēc viņa nāves. Tā dzīvības spēka uzturēšanai nepieciešami regulāri ēdienu un dzērienu ziedojumi vai to attēlojumi uz kapeņu sienām. Ēģiptieši kapenes sauca arī par ”ka mājokļiem”, jo kapenes nebija vienkārši mirušā atdusas vieta, tās ļāva pasargāt valdnieka ķermeni un nodrošināja tam nepieciešamos pēcnāves dzīves apstākļus.
[5, 70 ]Piramīdām bija arī liela simboliska nozīme. Trīsstūrveida piramīda simbolizēja kāpnes uz debesīm un bija saistīta ar ēģiptiešu Saules kultu.
Kaut gan Saules kultam bija vairākas formas, viens no tā galvenajiem dieviem bija Ra. Ēģiptieši ticēja, ka Saules dievs Ra katru dienu kuģo pa debesu jumu laivā – tas šķita vispiemērotākais transporta līdzeklis zemē, kur satiksmi nodrošināja Nīlas upe. Katru dienu Ra turpina ceļu pa ūdeņiem pazemē, bet līdz ar ausmu no jauna parādās pie debesīm.
Laika gaitā Saules kults saplūda ar dieva Ozīrisa kultu, kas vēlāk kļuva par galveno kultu valstī.
Gan Ra, gan Ozīriss ēģiptiešiem simbolizēja cilvēka iespēju atdzimt pēc nāves ar noteikumu, ka tiks veikti pareizi kapeņu celtniecības un bēru rituāli. Saules kulta ietvaros atdzimšana pēc nāves bija tikai un vienīgi augstmaņu privilēģija. Pēc nāves valdniekam bija jādodas ceļā uz debesu valstību austrumos, lai pievienotos Ra viņa dienišķajā ceļojumā pa debesu jumu.
…
