Eiro ieviešana Latvijā, Māstrihtas kritēriji un to izpildes nodrošināšana

Secinājumi
Galvenais ieguvums valsts tautsaimniecībai, ieviešot eiro, saistīts ar valūtas riska izzušanu darījumos starp Latviju un citām ES valstīm. Ar šī riska izzušanu saistītais procentu likmju kritums un ārējās tirdzniecības aktivizēšanās veicina tautsaimniecības izaugsmi. Tā kā jau pašlaik eiro ir nozīmīga loma ārējās tirdzniecības apgrozījumā (2004. gadā eiro norēķinās aptuveni par 60% no visiem ārējās tirdzniecības darījumiem Latvijā), turklāt Latvijai ir piektais augstākais uz ES valstīm eksportēto un no ES valstīm importēto preču īpatsvars valsts kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā (aptuveni 80%), ieguvumi no eiro izmantošanas var būt ievērojami un ilgtermiņā sasniegt līdz pat 19% no valsts IKP.
Galvenais ar eiro ieviešanu saistītais risks ir Latvijas un citu ES valstu tautsaimniecības strukturālās atšķirības (Latvijas tautsaimniecībā kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozare ir daudz nozīmīgāka nekā citās ES valstīs (piemēram, Vācijā vai Francijā), bet mašīnbūvniecības nozares ieguldījums ir visai maznozīmīgs), tāpēc kopējā Eirosistēmas īstenotā monetārā politika, kuru veicinās arī Latvijas Banka (taču tai nebūs noteicošā loma), ne vienmēr var pilnībā atbilst Latvijas vajadzībām. Tomēr būtiska kopējās situācijas pasliktināšanās nav gaidāma, jo arī pašlaik fiksētā nacionālās valūtas kursa apstākļos Latvijas Banka nevar nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Pat ja kopējā eiro zonas monetārā politika pilnībā neatbildīs Latvijas vajadzībām, nopietnas tautsaimniecības krīzes iestāšanās varbūtību mazina Latvijas samērā elastīgais darbaspēka tirgus, kas ļauj efektīvi reaģēt uz ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem.
…