Mūsdienu pasauli veido gan atsevišķas valstis, gan dabas apstākļu vai vēsturiskās attīstības un sociāli ekonomiskā attīstības līmeņa ziņā līdzīgas valstu grupas. raksturojot pasauli pēc konkrētām pazīmēm, var izdalīt vienādas vai līdzības teritorijas - reģionus.
Pazīmes, pēc kurām raksturo reģionu, ir ļoti līdzīgas valstu klasifikācijā un tipoloģijā izdalītajām pazīmēm Savulaik pasaule dalījās pazīstamajā Vecajā un nepazīstamajā Jaunajā pasaulē. Vēl joprojām par veco pasauli dēvē Eiropu pretstatā Jaunajai —Amerikai, Āfrikai, Austrālijai,
Dažreiz, raksturojot cilvēka un dabas mijiedarbību, izdala apdzīvoto apgūto pasaules daļu - Ekumeni pretstatā neapgūtajai pasaulei Līdz 20. gs. beigām cilvēce savā "dzīves apritē'" iesaistījusi gandrīz visu zemeslodes virsmu. Saimnieciskā apguve un izmantošana skārusi arī dzīvošanai nepiemērotus apgabalus -tuksnešus, aizpolārās teritorijas, Pasaules okeānu. Āzijas, Āfrikas un Amerikas tuksnešu un pustuksnešu rajonos tiek atklāti bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi (nafta, dabas gāze); pat pasaules lielākajā- Sahāras tuksnesī, ar dziļurbumu palīdzību nodrošinot ūdensapgādi, tiek veidotas oāzes ar kultūraugu laukiem, rūpniecības centneru un lielu iedzīvotāju koncentrāciju. Ekumenē iesaistīti arī nesen vēl neapgūtie Krievijas ziemeļi. Kanādas Arktiskais arhipelāgs, ASV Aļaska. Dānijas Grenlande- nozīmīgi minerālo resursu apgabali. Jaunā, kalnu apstākļiem speciāli konstruētā lauksaimniecības tehnika ļauj agrāk neizmantojamās kalnu nogāzēs ierīkot terasētus laukus (Ķīnā, Indijā). Aktīva cilvēku saimnieciskā darbība izvēršas Latīņamerikas, Āfrikas un Dienvidāzijas tropiskajos mežos, kur tiek izcirstas vērtīgākās koku sugas, ierīkoti ceļi un apdzīvotas vietas. Ekumenes sastāvā pamazām tiek iekļauts arī Pasaules okeāns. Tā lomas pieaugums noteica svarīgu 20. gs. saimniecības izvietojuma tendenci - tuvināšanos jūru un okeāna piekrastei.
Nereti pasauli sadala etniskos reģionos, balstoties uz teritoriju apdzīvojošo iedzīvotāju etniskajām atšķirībām, vai reliģiskajos reģionos - pēc iedzīvotāju konfesionālās piederības, Lai arī katrai kultūrai, valodai, dzīvesveidam, idejām un ticībai ir savs izcelsmes areāls, tomēr iedzīvotāju kustīgums, migrācija, savstarpējie sakari veicināja to izplatību plašās teritorijās, tā veidojās kultūras, valodas un – īpaši - lielāku pasaules reliģiju reģioni.…
